Zvaigžnu neiespējamā misija
- Autors:
- Ilmārs Latkovskis
- Publicēts:
- 24.02.2008
- Sadaļas:
- Latvija
Netokrātija - Birkas:
- Komentāri:
- 9 | Komentēt >
- Skatīts:
- 1,127 reizes
Katram kokam divi gali. Nupat īstenotā akcija “Iespējamā misija”, kad prominences pārtapa par skolotājiem, bija kā spožs zvaigžņu lietus visā mūsu izglītības sistēmā. Vienlaicīgi to var uzskatīt par mirkļa prieka narkotiku devu nāvīgi sirgstošajam.
Tas, ka skolu dzīvē ienāk prominenti un atraktīvi cilvēki, ir tikai apsveicami. Tur ir tas “Iespējamās misijas” pozitīvais aspekts. Tie ir svētki skolas dzīvē. Taču pavisam cita lieta ir iedoma, ka skolēnu un skolotāju dzīvi tādējādi varētu pārvērst par vieniem vienīgiem nebeidzamiem svētkiem. Visi skolotāji ir pelēkas niecības, kas būtu aizstājamas ar spožām zvaigznēm – vai tas ir izglītības problēmu risinājums? Viena lieta ir paspīdēt skolēnu priekšā akcijas laikā, pavisam cita – mācīt un audzināt ikdienā gadiem ilgi.
Te nonākam pie “Iespējamās misijas” zināmas līdzības ar patlaban tik populārajiem TV zvaigžņu šoviem. Pavisam nevietā būtu moralizēšana, ka tās ir sliktas vai labas izdarības. Attiecīgā laikā tās ir nenovēršamas parādības. Varam tikai nodalīt – kas ir modes lieta, kas ir laikmeta attīstības tendence.
“Mācies ar zvaigzni”" vai “Zubrī ar zvaigzni” – tā varētu nosaukt jauna TV šova paveidu. Ko darīt kopā ar zvaigzni, tā jau ir modes lieta. Patlaban modē ir dejošana un dziedāšana, ko profesionāli producenti spēj ekspluatēt apbrīnojami ilgi. Iepriekš labi “rullēja” cepšana un vārīšana. Kā laikmeta tendence tā nebūt nav pēdējo gadu parādība. Sākums ir senāks, un beigas arī vēl nav tik drīz gaidāmas. Tā ir parādība, kas sniedzas pāri gadsimtiem. Atcerēsimies, piemēram, Heses “Stikla pēlrlīšu spēlē” aprakstīto feļetonisma laikmetu, kas cienījamiem dažādu arodu profesionāļiem liek tautai izrādīties ar visdažādākajām pūlim viegli tveramām iemaņām.
Ar mūsu politiķiem nenotiek kaut kas vienreizējs, kad viņi iesaistās TV šovos. Tādas tendences daudzviet ir aprakstītas mūsdienu Rietumu postindustriālās sabiedrības attīstības grāmatās. Lai noturētos uz politiskās skatuves, daudzi ir spiesti dziedāt un dejot pēc TV šovu pūstās stabules. Reizēm līdz pūļa apsmieklam. Par to raksta grāmatas, to atrodam arī dzīvē.
Šovu un akciju formas ir atšķirīgā modes lieta. Bet vispārīgās tendences vieno gan TV šovus, gan “Iespējamo misiju” kā sabiedrības attīstības pārejas perioda iezīmes. Politikā tas ir partiju demokrātijas gala sākums. Traģikomiskākais ir tas, ka savus dziedāšanas un dejošanas šovus dažs labs politiķis uztver ar partejiskas atbildības sajūtu. Tas esot vajadzīgs partijai, lai tā būtu tīkama vēlētājiem. Dziedāšanu un dejošanu šovi ir arī partiju priekšvēlēšanu kampaņu elementi. Visa partiju sistēma pārvēršas par bezjēdzīgu monstru, kas aprij milzu līdzekļu balagāniskām izdarībām, siltu vietu nodrošināšanai dažādās padomēs, uzburbušu partijas aparātu uzturēšanai.
Zvaigžņu stundas skolās ir labs līdzeklis kā stutēt līdzšinējo izglītības sistēmu, kas arī ir nenovēršamu izmaiņu priekšvakarā. Klasiskā skola nav Dieva dota lieta bez sākuma un gala. To radīja industriālās sabiedrības prasība. Mūsdienu situācija ar moderno tehnoloģiju iespējām un jaunajām dzīves prasībām aizvien liek aizdomāties, ka tik ierastās skolas ar tik ierastajām klasēm vairs nav tas vienīgais un labākais modelis.
“Iespējamā misija” vai “Neiespējamā misija” – trāpīgākais apzīmējums ir atkarīgs no tā, ko ar šo misiju gribam panākt. Ja stutēt līdzšinējo izglītības sistēmu, tad tas nav perspektīvi. Ja tas ir beigu sākums, tad tam ir nākotnes perspektīva.
Šīs ir pārejas laika pārdomas.
Spilgti citāti no A. Barda un J.Sēderkvista grāmatas NETOKRĀTIJA
TV šovā vairāk balsotāju nekā vēlēšanās
Visas diagrammas, kas ilustrē vēlētāju aktivitāti vēlēšanās un iedalīšanos partiju politikā, liecina par nemitīgu lejupslīdi. Saskaņā ar laikrakstu pārskatiem, piemēram, vairāk angļu piezvanot nobalsoja TV šova Survivor finālā nekā pacentās nobalsot pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Politiķi izrāda savu privāto dzīvi
Politiķi labprāt ļauj mediju patērētājiem uzzināt par intīmo – kas cits viņiem atliek? Atteikties nozīmētu negūt lomu politiskās ziepju operas scenārijā. Robeža starp politiku un tenkām aizvien vairāk izzūd. Jaunā laikmeta politiķi ir līdzīgi kabarē māksliniekiem, kuru specialitāte ir tas, ko amerikāņu sociologs Ričards Steins ir nosaucis par garīgo striptīzu. Citiem vārdiem sakot, viņi taisa politisko kapitālu no privātās dzīves. Intīmais piesaista virsrakstus, kas piesaista uzmanību. Šī pieaugošā fenomena sekas – medijos uzmanības lokā nonāk sabiedrisko figūru emocijas par šo un to, kamēr nopietnas problēmas, kas prasa laiku un pārdomas, tiek novirzītas malā.
Politiķi kļūst par lētiem aktieriem
Politiķi ir spiesti pielāgoties mediju dramaturģijai un kļūt par televīzijai piemērotiem un izklaidējošiem, lai vispār piesaistītu uzmanību. Ilgtermiņā tas beigsies ar to, ka politiķi zaudēs visu reālo varu; viņi kļūs par jaunas kategorijas zemi apmaksātiem televīzijas aktieriem, par nekaitīgiem citu cilvēku uzrakstītu uzvedumu tēlotājiem, ko nežēlīgi bieži atkārtos un izsmies viņu uzraugi žurnālisti. Citas izejas nav.
Centrālās izglītības beigas
Ar informācijas laikmeta izrāvienu viss kapitālistiskais priekšstats par „karjeru” ir sašķobījies. Krīze skolās ir nenovēršama.
Informācijas laikmeta darba tirgum ir pavisam cita uzbūve. Darbs vairs nav līgums mūža garumā, un pakalpojuma ilgums vairs nav vissvarīgākais. Uzņēmējdarbības organizācijas kļūst mazāk nekustīgas un koncentrējas uz īslaicīgiem projektiem kam tiek nolīgti cilvēki ar īpašām zināšanām. Tiek slēgtas īslaicīgas vienošanās, lai uzreiz pēc projekta beigām tās anulētu. Izglītība nekad nav pabeigta, tā nemitīgi jāuzlabo. Ikviens jauns uzdevums paredz jaunu situāciju, kam nepieciešamas jaunas zināšanas. Nebeidzamās sekas tam ir tādas, ka visi diplomi, tituli un sertifikāti pēc eksāmenu dienas kļūst praktiski nevērtīgi. Tas savukārt nozīmē, ka skolas būtībā zaudē visas savas lomas, ja neskaita to, ka tā ir vieta rakstības un sociālo iemaņu apgūšanai; bērni var iemācīties vairāk, sēžot pie datora mājās, nevis skolas solā. Arvien sadrumstalotākā un mainīgākā sabiedrībā visa ideja par centralizētu, vienotu izglītošanos, kas piesaistīta nacionālajai valstij, šķiet novecojusi.
Bet saprātam jāvalda pār emocijām ! Talants , kā jebkura izcelta īpašība ir datora programma , kuru mums , Dievs izvēloties pievieno , lai izvērstu savu nodomu . Vienalga , vai mēs mākam simts valodas lietot , vai mūziku rakstām , vai datorprogrammas veidojam , viss tas ir dāvanā dots . Kurp iesim un kā lietosim šīs dāvanas , jau no katra cilvēka izvēles veidosies . / 1968 gads . Mazā piepīpētā istabā skan Led Zeppelin un Jimi Hendrix . Rakstām 2 tipa lentēs mūziku saviem paziņām , draugiem . Visi gariem matiem un paššūtām džeksām no auduma , kāds nu katram dabūts . Brezents , transportiera lente … Klausāmies mūziku un nedaudz iedzeram . Latvijā daudziem radi dzīvoja ārzemēs un tāpēc plates bija pieejamas , kuras atsūtīja pa pastu . Ja muitnieks ar naglu neieskrāpēja gigantus , tad prieks bija neizmērojams . Dubultais The Beatles ! Jē ! Nauda ? Kāda nauda ! Tāpat deva ierakstīt lentēs , jo pazina viens otru . Palīdzēja viens otram , ko mācēja darīt . Es ar radiotehniku aizrāvos , cits bikses , jaku varēja uzšūt u.t. t . Čikāgas piecīši . : ) Kādam hipijam līdz atnākušie draugi no Krievijas paceldami tostu teica ; Mēs vēlamies , lai Latvija atkal būtu Brīva un uz Rīgas Mūzikas akadēmiju ( konservatoriju ) brauktu Pink Floyd , lai mācītu spēlēt mūziku ! / Nauda radīta tamdēļ , ka starp cilvēkiem nav normālu saskarsmes attiecību un šādā sabiedrībā tehniskais progress vēl vairāk sabiedrību sašķels un atsvešinās . Tas ir ceļš uz iznīcību …
Cilvēks nedzīvo viens pasaulē un tamdēļ visa Zeme ir sadalījusies šajos divos un varbūt pat vairāk niansētos Dzīves uzskatu virzienos . Arī attieksme vienam pret otru ir dažāda . Kaimiņam nafta , bet kāds ir stiprāks un loģika izdara secinājumus ; Jāsagatavo augsne psiholoģiskai apstrādei un jādodas aizstāvēt savas intereses citas valsts teritorijā … Cilvēce attīstās tehniskā virziena progresā , kur cilvēku attiecības iznīcina visu iestādņu emocionālo pamatprogrammu , kas cilvēku atšķir no robota . Mīlestība , žēlums , iejūtība , nesavtīgums ? … Lieldienas un Ziemassvētki ?… Kas mainījies no šo atzīmejamo dienu iemesla notikumiem ? Liekas , ka problēmas vēl vairāk radušās . Viss tiek pakārtots grupu interesēm un aprēķinam . Totālākā cilvēku izmantošana pielietojot demagoģisku masveida psiholoģisko apstrādi . Nepārtraukti tiek demonstrēts tas , ko vēlas iegalvot . TV , radio , prese , dažādi šovi un balagāni , kurus dēvē par Festivāliem … Pērciet tikai šo preci ! Atlaides nepārtraukti atlaiž cenas , bet preces , kā stāv plauktos , tā nepazūd … Taisni vai jābrīnās , ka vēl arī kas jāmaksā . Par pārejo jau runāts diezgan . Patriotisms arī tiek iznīcināts , jo neatbilst racionālai loģikai . Bet Skolas savu nozīmi nemazinās , jo pati lielākā mācība , ko var iedot skolotājs ir Uztvere redzēt un saprast , ka dzīvs cilvēks ir tikai tas , kuram izņemot perfektu loģiskumu ir arī Emocijas .
Labvakar .
Vai tas , kas ar cilvēci notiek ir progress . Jā , tas ir progress , bet … Tas ir tikai darbības apzīmējums , bet kā ar pašu sistēmas kvalitāti ? Progress ir darbība , kurai tendence ir pieaugt . Pieaugt var arī negatīva rakstura darbība …Bet kā izvērtēt cilvēkam , kas ir kas un kāds ?!
Jau izsenis cilvēku prātus nodarbinājis jautājums ; Ja vista ir izšķīlusies no Olas , tad , kā radusies pati ola ? … Šo jautājumu varētu attiecināt uz visu , ko cilvēks redz un saprot , jo ir tikai lietotājs visam tam , ko pats nav radījis , bet daļēji jau iznīcinājis . Paņemot rokās jebkuru priekšmetu un ieliekot apskatei zem ierīcēm , varam pārliecināties par unikālu un loģisku kārtību . Viss sakārtots ļoti racionāli . Arī dzīvajā , bet uz vietas stāvošajā florā ir loģika . Tikai florā jau manāmas pazīmes , kuras ievērot var būtne ar vienu īpatnību savā programmā – Loģiskām saprāta emocijām . Cilvēks . Cilvēkam ir divas uztveres saziņas sistēmas . Vienu vada kompjūters , bet otru cilvēks veido pats . Smalkas uztvertās zīmes palīdz tam dzīves ceļa labirintos iet . Izvelk bitīti no ūdens un kādā brīdī , bites dūkoņa pievērsīs glābēja uzmanību vajadzīgam virzienam … Racionāls cilvēks nocirtīs koku malkai bez emocijām . Emocionāls darīs to pašu , bet ar domām , ka nocērt dzīvu koku … Sveķi , kā asintiņa zemē tek . It kā kāds būtu devis cilvēkam izvēli – kurp sevi virzīt . Racionāli loģiskā , vai emocionāli loģiskā virziena modelī . Divi ceļi un divas izvēles . Kādā dzīvoklī strādājot pajautāju vecākai kundzei , kas tā par biezu grāmatu , ko viņa lasa . Tā esot biznesa rokasgrāmata . Kā citus apmānīt un nedot to pašu izdarīt ar sevi , nedaudz pasmaidot tā piebilda teiktajam . To labi varam redzēt mūsdienu praktiskajā sadzīvē … Viltība un apmāts savtīgums , kā to visu raksturotu emocionāls cilvēks . Racionāls tulīt nostāsies pretējās pozīcijās , ka viņam viss maksā naudu un ja pērk , kāpēc to neizmantot tā , kā viņam ir izdevīgi
Diskusiju vērtākā vieta ir par skolu sistēmas attīstību nākotnē. Barda un Sēderkvista secinājumi, ka tagad mācīsies pie interneta nevis skolas solā, ir provokatīvs pārspīlējums. Bet pārmaiņas tajā virzienā neizbēgamas. Skolas solu ar internetu jau var itin labi savienot.
Es nesalīdzinu pieaicinātās personības ar skolotājiem. Patiesāk un sirsnīgāk ir tad, kad tās personības nāk bez skaļām akcicijām. Patiesāk un sirsnīgāk salīdzinājumu ar zvaigžņu šoviem skolās.
-> Skolotājs
Bet tā NEBŪTU jābūt! Tam nebūtu jābūt patiesāk, sirsnīgāk un vēl jo vairāk lietderīgāk(?). Ļoti šaubos vai tas ir lietderīgāk, it īpaši to skolēnu vidū, kas klausās arī tajā ko viņam stāsta skolotāja. Teorētiski skolotājam būtu jābūt tam, kas var iemācīt vislabāk. Praksē mēs visi zinām kā tas ir.
Nevajag tos šovus ņemt tik nopietni. Kurš grib, tas pedalās. Kurš grib, tas skatās. Taču elspolitiķu Ūdres un Circenes izgājieni izcēlās ar paškritikas trūkumu. Kaut kas bija aizmiglojis veselo saprātu.
Personību aicināšana uz skolu ir laba lieta, kas notiek arī bez jebkādām akcijām. Tad izdodas patiesāk, sirsnīgāk un lietderīgāk. Akcija ir šovs ar visām no tā izrietošām sekām. Pokazuha – labi to zinām no krievu laikiem.
Domāju, ka visām šīm akcijām ir cita loma.Skolēns, iepazīstot stundās citus cilvēkus, ne tikai ikdienā skolotājus, domā par savu profesiju. Mūsu- Jaunpiebalgas vidusskolā jau bez kādām īpašām akcijām, publicitātes, viesojas sabiedrībā zināmi vai mazāk zināmi cilvēki, skolas absolventi, kuri pazīstami Latvijā, un ne tikai… Šogad stundas vadīja Tālavs Jundzis, Raitis Ābelnieks, Andris Subačs (NBS)… pavisam 11 skolotāji. Vienu dienu 5 stundas visā skolā no 5.līdz 12. klasei vada viesi….