Zīda čuska 2. daļa
- Autors:
- Oskars Lepers
- Publicēts:
- 29.07.2010
- Sadaļas:
- Grāmatprieks
- Birkas:
- Bojārs
Grāmatprieks
Madara Viļumsone
Zīda čūska - Komentāri:
- 0 | Komentēt >
- Skatīts:
- 170 reizes
Jau 4. augustā plkst. 16:00 Hansamedia rīkos diskusiju ar Zīda čūskas autoru Gunti Bojāru. Ikvienam būs iespēja šo interviju skatīties tiešraidē un uzdod savus jautājumus autoram mūsu mājaslapā.
Līdz diskusijai piedāvājam aplūkot otro daļu ar fotogrāfijām ar Madaru Viļumsoni, viņas mīļākajiem citātiem no Zīda čūskas un komentāriem par tiem.
„..visnelaimīgākie nav atraidītie, ne arī vientuļie vai Parīzi neredzējušie ..visnelaimīgākie ir tie, kuri spēj debesīs palaist milzu gaisa balonu vai arī pāri visām pilsētas estakādēm izlikt lielus uzrakstus un tajos milzīgiem burtiem pusaudziski atzīties – es tevi mīlu, taču viņu sirdīs patiesībā nav neviena, kura vārdu ielikt aiz šīs atzīšanās maģiskā komata”[1]
Vai zināt tos cilvēkus, kas vienmēr par savu laimi stāsta visskaļāk? Laimīgie tāpat kā stiprie savu bagātību atklāti neizrāda.
“..brīvs, tas nozīmē, ka tev neviena nezvanīs un nejautās, mīļais, cikos tu būsi, neviena neizrādīs, ka kaut kas nav kārtībā, neviena nepiekrāps, neviena nesabojās garastāvokli un ne par vienu tev šajā pasaulē nevajadzēs uztraukties ..bet zini, Žak, tu vari būt brīvs no visa un arī no visiem, taču no sevis tu nekad nebūsi brīvs ..”[2]
Būt vienam – tas nozīmē, ka prieku nevarēs sadalīt uz diviem, lai iegūtu dubultprieku; tas nozīmē, ka bēdu nevarēs sadalīt uz diviem, lai atliktu vairs tikai pusbēda. Guntis Bojārs raksta – „un tik ļoti gribas, lai kāds piezvana un pajautā – cikos tu būsi, mīļais?”
“..zini, Žak, cilvēki dažkārt mētājas ar frāzi “ai, es taču viņu toreiz nemaz nemīlēju” un domā, ka laiks ir ļāvis ieraudzīt patiesību ..taču mūsu patiesība nav nedz pēc mēneša, nedz pēc desmit gadiem, mūsu patiesība ir šobrīd un tagad, un tieši šajā brīdī mūsu izjūtas ir visīstākās ..un, redz, ja mēs reiz esam teikuši, ka mīlam, tad arī mīlējām, tikai varbūt tādi, kādi bijām toreiz”[3]
Mēs dzīvojam šeit un šodien. Tieši šis mirklis ir visīstākais. Un tieši šobrīd mēs esam vispatiesākie un pieredzes bagātākie. Tas, kā uz sevi skatāmies pagātnē ar tagadnes acīm, jau ir cits stāsts.
Pirmo daļu skatīt šeit.
[1] Bojārs G. Zīda čūska. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2010, 21. lpp.
[2] Turpat, 33 – 34. lpp.
[3] Turpat, 45. lpp.












Nav komentāru »
Komentēt:
* netiks publicēts
Šī raksta atsauce.
Parakstīties uz šī raksta komentāriem caur RSS.