Katru gadu vecākus ar bērnudārza vecuma bērniem sagaida viena un tā pati problēma – Kur vasarā atstāt savu bērnu? Dārziņi uz vasaras periodu veras ciet, bet valsts nav nodrošinājusi iespēju strādājošiem vecākiem saņemt materiālo palīdzību, lai viņi varētu atļauties auklītes. Kur taisnība? Vai visi darba devēji ir ar mieru dot strādājošajiem vecākiem atvaļinājumu uz vasaras periodu? Beidzam sapņot! Vecākiem ar bērniem nav nekādas privilēģijas.

Vasara ir arī laiks, kad vecākiem ir ļoti grūti morāli tikt galā ar to, ka bērnu sanāk mētāt no vienas uz otru vietu, tādejādi meklējot, kur viņš var pavadīt laiku, kamēr vecāki pelna naudu. Risinājumi ir dažādi, bet ir grūti piemeklēt īsto, ja sirds sāp par to, ka nevari pati savam bērnam veltīt laiku vasarā, kad ir tik daudz izpriecas un laika pavadīšanas pie dabas.

Bet, kā gan šie vecāki tiek galā? Vieniem ir labas omītes, otriem – labas idejas!!!

Evita 24. gadi. Audzina savu 3.gadus veco dēliņu Ričardu. Viņas domas par bērnudārzu darba laiku vasarā.

Vasara nav problemātisks gadalaiks, ja ir daudz radu un draugu, kas var pieskatīt bērnu. Bet, ja tādu nav, tad gan tā ir liela problēma, jo likumdošanā diemžēl nav paredzēts apmaksāts atvaļinājums, ja tev ir mazs bērns un bērnudārzs nestrādā. Neuzskatu, ka ir pareizi, ka bērnudārzos ir tik garš atvaļinājums. Pietiktu, manuprāt, tikai ar vienu – jūlija mēnesi. Bet sanāk tā, ka gan jūnijā, gan arī augustā daudzas grupiņas tiek apvienotas, jo audzinātājām ir atvaļinājumi. Skolas gados bērnus pa vasaru var aizsūtīt uz laukiem vai kādām nometnēm, bet ar mazajiem bērnu dārzniekiem tas ir krietni sarežģītāk vai pat neiespējami.

Mums personīgi ir vecvecāki, pie kuriem bērnu varam atstāt uz to laiku, kad dārziņš ir slēgts. Bet mūsu bērnudārza grupiņā iet arī tādi bērniņi, kuru vecāki ir spiesti maksāt par šiem dažiem mēnešiem auklei vai arī laist bērnu privātajā dārziņā, kas bērnam ir papildus stress, it sevišķi mazākajās grupiņās. Mazajās grupiņās šo problēmu īpaši veiksmīgi nevar atrisināt, jo bērns vēl ir mazs un viņam ir vajadzīga viņa ierastā vide vai vismaz pazīstami cilvēki apkārt.

Par cik mūsu valstī šī situācija vasarā netiek uzskatīta par problēmu un likumdošana ir tāda kā ir, tad mans ieteikums būtu – ja ir iespēja, krāt atvaļinājuma dienas visa gada garumā un maksimāli ņemt atvaļinājumus vasarā, laikā, kad bērnudārzs ir slēgts. Bet neuzskatu, ka tas tīri cilvēcīgi būtu pareizi. Otra lieta būtu – mēģināt mazuļa dzīves garumā pavadīt vairāk laika ar radiem un draugiem, lai mazulim veidojas kontakts ar viņam pazīstamiem cilvēkiem, kuri iespējams, ar laiku var palīdzēt pieskatīt mazo.

Dace 25.gadi. Audzina savu 4.gadus veco dēliņu Emīlu. Iespējams, ka viņas ideja iedvesmos kādu citu māmiņu.

Nezinu kā, bet  man ienāca prātā uztaisīt mājās bērnudārzu. Rīgā tādu bija daudz, bet domāju, ka tas varētu izdoties. Sāku meklēt rajonu, kur vecākiem būtu ērti atvest savus bērnus no visiem Rīgas rajoniem. Vispiemērotākā vieta man likās Pļavnieki. Ātri noīrēju divistabu dzīvokli Deglavas un Ilūkstes ielas krustojumā. Par cik mana mamma man piekrita palīdzēt, izrēķināju, ka neskaitot manu bērnu, vajadzētu ņemt pieskatīt vēl kādus trīs. Dzīvoklis bija diezgan plašs. Bērniem būtu liels plašums, kur skraidīt un spēlēties. Ievietoju sludinājumu, ka tiek veidots mājas mini dārziņš vairākos portālos – ss.lv zip.lv maminuklubs.lv utt. Izrēķināju, ka mājas mini dārziņš uz mēnesi maksātu Ls 150,00. Summā ietilptu arī ēdināšana. Respektīvi  Ls 150,00×3bērni ir Ls 450. No šīs summas Ls 200,00 samaksātu par dzīvokli un atskaitītu pārtikai. Mana peļņa būtu aptuveni Ls 150.00-200.00. Tas ir maz, bet man vismaz būtu savas dzīvoklis un sava dzīve, jo līdz šim es dzīvoju kopā ar vecākiem.

Uz sludinājumu atsaucās ļoti daudzi vecāki. Drīz vien  es jau auklēju četrus bērnus, kas pārsniedza manas sākuma ieceres. Protams, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, man nācās samazināt cenas, bet tas neko nemainīja, jo paņēmu auklēt arī piekto bērnu. Man palaimējās, ka visi bērni ir ļoti mierīgi.

Nevajag baidīties no nezināmā, ir jāiet un jāmēģina.

Vivita 32.gadi. Audzina savu piecgadīgo dēliņu Ričardu. Arī maiņu darbs ir risinājums.

Ar šo problēmu jau saskārāmies divus gadus atpakaļ. Mums pēkšņi paziņoja, ka uz vasaras periodu dārziņu vērs ciet. No sākuma algojām auklīti, taču visu manu algu vajadzēja atdot auklītei. Mēģinājām atstāt pie radiem, taču viņiem ir savas rūpes, tāpēc ar draugu nolēmām strādāt maiņas darbā. Es strādāju no rīta plkst. 09.00 līdz 09.00 vakarā, mans draugs savukārt no plkst. 09.00 vakarā līdz 09.00 no rīta. Ir grūti, jo mēs paši principā neredzamies, taču tā ir iespēja būt kopā ar bērnu. Es uzskatu, ka ir jāuzdrošinās vairāk lūgt un pieņemt palīdzību no savas ģimenes – vecvecākiem, brāļiem, māsām, krustvecākiem utt.

Evija 27.gadi. Audzina savu septiņgadīgo dēlu Markusu un piecgadīgo meitu Keriju.

Vasarā tiešām ir grūti, jo daudzi bērnudārzi ir ciet. Es uzskatu ka ir liela nozīme, ja bērnudārzs strādā visu vasaru. Tā kā uz doto brīdi nav pastāvīga darba, esmu nolēmusi pa vasaru darbu nemeklēt. Auklītei sanāks maksāt vēl dārgāk. Dzīvošu ar abiem bērniem pa māju un paņemšu auklēšanā vēl kādus divus bērnus, lai būtu vismaz kaut kādi ienākumi. Domāju, ka tas izdosies, jo man apkārti ir pazīstami daudzi vecāki, kuri ir izmisuši par to, kur atstāt savus bērnus vasarā.

Liene 26.gadi. Audzina savu  piecgadīgo meitu  Luīzi.

Tā kā arī manai draudzenei ir šāda problēma, mums ir radusies ideja. Tā kā strādājam vienā darba vietā un mums ir maiņu darbs, esam sataisījušas grafiku tā, ka vai nu viena vai otra var pieskatīt bērnus.  Vienkārši citas iespējas nav, jo alga nav tik  liela, lai varētu atļauties auklītes vai privāto bērnu dārzu.

Šīs ģimenes ir ļoti drosmīgas. Viņas negaida, kad kāds viņām palīdzēs, vai valstī pēkšņi mainīsies likumdošana, vai būs atvieglojumi ģimenēm ar bērniem. Šīs ģimenes pašas meklē risinājumus. Ikvienas ģimenes pieredze spēj dot cerību un spēku izkļūt no grūtībām kādai citai ģimenei.

Dalīsimies mūsu pieredzē, jo arī informācijai ir spēks cīņai ar nabadzību un sociālo atstumtību.

Lasiet vēl:

• Nav līdzīgu rakstu