Uzmanies, ko vēlies, jo tavas vēlmes var arī piepildīties
- Autors:
- admin
- Publicēts:
- 10.08.2010
- Sadaļas:
- Eiropa
Iedvesmai - Birkas:
- piepildījums
vēlēšanās
zelta zivtiņa - Komentāri:
- 1 | Komentēt >
- Skatīts:
- 751 reizes
„Kad beidzot atkal būs tāda riktīgi laba ziema, tā kā bērnībā bija. Sniegs līdz padusēm, sala sakosts deguns.No rītam līdz vakaram – pikošanās, sniegavīri, slidināšanās pa peļķem un ar ragaviņām šļūkt no katra pauguriņa…” Pēdējos gados nācās ne no viena vien uzklausīt līdzīgus pārmetumus dabas mātei vai piezīmes vērstas meteorologu virzienā.
Un lūk, tikko mums aiz muguras ļoooti gara un bagātīga ziema, kas paspēja uzstādīt visādus uzsnigušo metru un termometra stabiņa rekordus. Tā jūs taču gribējāt. Vai tagad esiet laimīgi?
Vai šis nekūstošo sniega kalnu stihiskais iznākums nevarētu būt bijis kolektīvās vēlmes „kad mums beidzot atkal būs viena riktīga ziema” rezultāts? Vai turklāt šīs vasaras svelmes, nekustīgie cikloni un anticikloni nevarēja būt atbilde visiem tiem daudziem tūkstošiem cilvēku, kas jau gadiem noilgojušies pēc saulainas, siltas, nevis aizlijušas vasaras. Lūdzu! Saņemiet!
Vēršoties pie tiem pašiem, kas visskaļāk pirmīt vaidēja pēc ziemas/vasaras trūkuma, ar jautājumu – „Vai tagad esi apmierināts?” pretī man tikai nomocīti stāvi, kas knapi spēj izdvest – „Pietiek taču! Nevaru vairs izturēt.” Un kaut ko vēl uz atvadām nomurmina par siltumnīcas efektu un pasaules bojāeju.
Līdzīgi sanāca man vienai darba kolēģei. Pirms tikšanās viņa visiem stāsta, kā viņai izlaupīts dzīvoklis. Naktī garnadži ielīduši pa logu un savākuši visu, kas nav piesiets – datorus, mobilos telefonus, fotoaparātu, rotaslietas, dokumentus. Vienīgi televizors zagļiem laikam licies mazliet pārāk smags, lai sevi apgrūtināt ar tā nēsāšanu. Vēlāk tā pati kolēģe, ar smagu nopūtu, atzinās – „Kaut es nebūtu pagājušo nedēļu tik „skaļi” vēlējusies jaunu mobilo telefonu. Būs laikam kāds izdzirdējis.”
Agrāk, tad, kad vecais bārdainis Dārvins vēl braukāja kuģiem un rakstīja grāmatas, bija tādi viņa ideju piekritēju klubi, kas uzskatīja, ka dabas katastrofas, kari, bads un epidēmijas, ir absolūta nepieciešamība. Tas viss, lai kontrolētu nabadzīgo iedzīvotāju vairošanos, tādējādi uzturot „mūsu” balto, bārdaino, turīgo pasaulē līdzsvaru. Ko, nez’, vecie bārdaiņi būtu teikuši par mūsdienās pastāvošo viedokli – ka lielāka daļa mūsdienu bruņotie konflikti, rietumpasules impotence, zemā dzimstība, kā arī straujā iedzīvotāju novecošana ir sekas zemeslodes izvarošanai un trešās pasaules izzagšanai vairāku gadsimtu garumā. Tomēr tas būtu likumsakarīgs veco dārvinistu argumentācijas turpinājums.
Kā mūsdienu bārdaiņu klubos izsakās par viedokli, ka globālā krīze nākusi kā nepieciešams globāls attīrīšanās mehānisms? Kā pasniegts zaru slīkonim. Ka pasaules iedzīvotāju kopējā zemapziņā bijusi apslēpta vēlme apturēt trako naudas pelnīšanas un mantrausības spīrāli?
Tāpēc uzmanies, ko vēlies, jo vēlmes tiek uzklausītas. Un, ja šķiet, ka vēlmju sekas nav gluži tādas kā gaidīji, tad pats vainīgs, jo nebiji pietiekami precīzs savās vēlēšanās. Vai arī, ja nav seku, tad arī nav bījusi patiesa vēlēšanās.
Bet nevajag aizmirst, ka tieši tādēļ, ka vēlmes tiek uzklausītas, mēs varam panākt visu – mainīt pasauli, mainīt sevi, padarīt savu un citu dzīvi labāku.
Ir tikai jāvēlās un jāgrib. Ļoti precīzi jāgrib.
Tagad es vēlētos, lai šī vasara beigtos!