Tautas Parlamenta | Student NET konkursa uzvarētāja darbs
- Autors:
- Rūdolfs Krese
- Publicēts:
- 22.01.2009
- Sadaļas:
- Eiropa
Latvija
Vox Populi - Birkas:
- Komentāri:
- 0 | Komentēt >
- Skatīts:
- 436 reizes
Šī nebūs grēksūdze. Šī būs atzīšanās. Aiz loga valda tumsa. Logā sitas koku zari, motoru un cilvēku skudru pūznis darbojas nerimstošā mehānismā, tam visam seko mašīnu mirdzošās acis. Guļu mīkstā gultā, krāsnī sparkšķ malka un mani apņem patīkama siltuma straume. Aplieku roku ap draudzenes pleciem un jūtos kā Dieva ausī. Beidzas laika ziņas un sākas Domburšovs. Pārtika krīze, bezdarbs, ekonomikas problēmas – man gribas aizbēgt no tā visa, man gribas ēst. Man gribas čipsus, konfektes un cepumus. Vēlos našķēties. Ir tik grūti vakaros izvest suni, aiziet uz veikalu pēc izdegušās spuldzes vai nomazgāt traukus, bet tagad man gribas čipsus. Esmu gatavs celties no gultas, vilkt zābakus, cimdus, cepuri un ziemas mēteli, un likt to darīt arī manai meitenei. Runā ka kāpšana pa trepēm sadedzina daudz kalorijas un ir veselīga, mēs sevi mierinām. Esam kā bērni atsvaru šūpolēs. Atsperamies un esam augšā, tomēr, lai kā mēs censtos, zemes pievilkšanas spēks dara savu un smagākais būs lejā. Šovakar vienā pusē apsēdies kaulains afrikānis, kuru kopā ar divpadsmit brāļiem un māsām uztur vientuļā māte, bet otrā pusē – mana nerimstošā vēlme pēc kārumiem. Groziņā vietu atrod kola, lielā, divlitrīgā, tā iznāk lētāk, rēķinot uz litru. Blakus tai iekārtojas čipsu paka ar atplēšamiem sāniem, lai vieglāk atvērt. Rītu, protams, jāiesāk ar sulu, kas pagatavota no 18 saldiem apelsīniem. Karalisko itāļu krējuma saldējumu ar šokolādes gabaliņiem šovakar nepērkam, tā vietā iegādājāmies čupačupsus, ko izsūkāsim vēl nesasnieguši mājas. Pa lielveikala radio skan reklāma. Sākumu es nedzirdu, bet beigu frāze skan: „…šis piedāvājums ir kā zefīrs kartupeļu maisā.” Man mežonīgi sagribas zefīrus, maigos, ar šokolādes glazūru. Tos, kurus var uzkost pie tējas. Mmmmmmmm! Samaksājam rēķinu. Vide mainās. Izgaismoto lielveikalu ar kondicionēto gaisu aizvieto autostāvvieta ar mašīnu simtiem. Sapnī ar vaļējām acīm es redzu pārtikas produktu lērumu un cilvēkus, kas to visu stumj savā kuņģī. Man sagriežas galva un vējš apziņā ienes jautājumu: „Kas ir smagāks – afrikāņu ģimene vai mēs abi ar pilnu iepirkumu maisiņu no kartona, kas sadalīsies vidē.”
Ar pārējiem konkursa darbiem varat iepazītis Tautas Parlamenta mājaslapā!









Nav komentāru »
Komentēt:
* netiks publicēts
Šī raksta atsauce.
Parakstīties uz šī raksta komentāriem caur RSS.