Sveiks, mans draugs Kristieti!
- Autors:
- Ilmārs Latkovskis
- Publicēts:
- 26.08.2010
- Sadaļas:
- Esejas
- Birkas:
- budisms
kristietība
Pārdomas - Komentāri:
- 5 | Komentēt >
- Skatīts:
- 488 reizes
Es pieņemu, ka Tu esi kristietis. Ja reiz pats sevi par tādu uzskati.
Vari pieņemt arī mani kā kristieti. Esmu kristīts baznīcā. Svētos Rakstus esmu lasījis, domājams, ne mazāk kā Tu. Nevaru gan likt roku uz sirds, lai teiktu, ka esmu gana labs kristietis. Neesmu čakls baznīcā gājējs, bet cienu cilvēks, kas uzcītīgi to dara.
Mans draugs kristieti, man Tev jāatzīst, ka es cienu arī budistus. Esmu bijis viņu templī vērot un runāties. Es nekad nekļūšu par budistu. Bet es vēlos iepazīt viņu mācību, es vēlos mēģināt viņus saprast.
Saprotu, ka Tu nekad neesi bijis budistu templī, bet zini, ka viņu mācība ir nepareiza un slikta. Zini, ka tā grauj latviešu identitātes pamatus.
Arī man ir viena robeža, aiz kuras budisms man vairs nav saprotams un pieņemams. Tā ir prasība atteikties no pasaulīgajām vēlmēm un aiziet nirvānā, kļūt pilnīgi bezkaislīgam pret apkārtējo pasauli. Man tuvāks Rietumu kultūrai piemītošais līdzsvara meklējums. Bet nesaprotamais man nav iegansts noliegumam.
Būtībā jau kristietība un budisms balstās uz vieniem un tiem pašiem principiem. Tikai valoda atšķirīga. Arī citas kultūrvēsturiskās saknes. Vienkārši par īstu budistu ir grūtāk izlikties nekā par kristieti. Tālab daudzi par labāku izvēlas tēlot kristiešus.
Arī kristīgajā mācībā atradīsim ne mazums paradoksu, kuri izrauti no konteksta kalpos vislielākajām manipulācijām, lai norādītu uz kristietības asociālo iedabu. Kaut vārdi no Kalna sprediķa: „Jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam, bet kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī kreiso. Un kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī mēteli” (Mt 5:38,39). Kā, mans draugs, kristieti, šo tu paskaidrosi latviešiem? Tu taču teic, ka kristietība ir latviskās identitātes pamatā. Tu taču teic, ka latviešiem jācīnās par savu valsti.
Tāpat arī budismā Tu sastapsi ne visai viennozīmīgas situācijas. Un, ja kādā templī arī paslēpušies negodīgi un mantkārīgi ļaudis, Tu taču nesteigsi noliegt visu mācību. Vai tad viduslaiku inkvizīcija un mūsdienu pedofilijas skandāli Tev liek noliegt kristietību kā tādu?
Mans brāli kristieti: „Netiesā, lai pats netaptu tiesāts”…
Esmu dažviet priecājusies par Jūsu rakstīto bet šoreiz vīlos. Nevēlos ieiet lielā polemikā – un nevis tāpēc ka tas varētu būt ‘nebudiski’ – bet prātā nācās salīdzināt divus Jūsu teicienus, proti: Arī kristīgajā mācībā atradīsim ne mazums paradoksu, kuri izrauti no konteksta kalpos vislielākajām manipulācijām,… un: Mans brāli kristieti: „Netiesā, lai pats netaptu tiesāts”… Jā, arī pēdējo var izraut no konteksta tā lai tas kalpo budismam vai kam citam.
Ja tiešām pazīstiet kristietību zināsiet ka Jēzus runāja par viltus praviešiem, un Viņš sevi uzdeva par vienīgo Patiesību. Kristietim kas ir uzticīgs Jēzus mācībai tas izslēdz budisma ceļu.
Pie tam Jūsu apgalvojumi par kristiešiem neiztur kritiku vismaz divos svarīgos punktos. Pirmais, to ko jūs sakāt par kristiešu ‘negatīvo’ attieksmi iepretī budismam var tikpat labi attiecināt uz budisma attiecību iepretī kristietībai. Pats par sevi tas neko nepierāda izņemot Jūsu iemīlēšanos budismā – un protams to neviens nevar Jums liegt, tikai nesauciet to par ko citu. Un ja Jūs mēģinat pierādīt ka īsti budisti nekad neturas pretī un necīnās tad acīmredzot nepazīstiet budisma vēsturi kur aprakstīti budistu ‘mūki’ kuri attīstīja kaušanos ar nūjām un citus aziātu kaušanās paveidus ļoti augstā pakāpē.
Otrais, lūdzu nepieņemiet ka Jūs esat vienīgais ‘kristietis’ kas ir iepazinies ar budismu. Ir neskaitāmi kristieši kas ir iepazinušies ar budismu. No tiem daudzi ciena un respektē budistus – pat ir ar viņiem draugos – bet paliek uzticīgi Kristus mācībai jo saprot ka
var otru respektēt bez tā ka būtu jāpievienojas viņu viedoklim. Un tas arī nenozīmē ka kristietis nedrīkst kritizēt budismu un to analizēt un izvērtēt, it kā lai pietuvotos budismam būtu vispirms jānotrulina prāts.
Bet ejot atpakaļ pie Jūsu beigu teikuma, redziet tā. Jūsu raksts ir pilns ar kristiešu tiesāšanu neskatoties to ka tas ir izteikts ar ‘mīkstiem vārdiņiem’. Un ja kāds gribētu piekasīties varētu Jums pārmest ka tas ir aizvainojošs kristiešiem. Es netaisos to darīt jo zinu ka mūsu dienās dēmonizēt kristietību ir populārs sports un ka tai ziņā Jūs vienkārši sekojat laika garam.
Budisms un kristietība pa lielam māca vienu un to pašu. Attīstīt sevī mīlestību, līdzcietību, devīgumu, iejūtību un izskaust egoismu. Abas reliģijas nosoda zagšanu, melošanu, laulības pārkāpšanu, citu nokaušanu (budisms to attiecina ne tikai uz cilvēkiem) un citas negatīvās darbības.
Tiesa, kā tas tiek panākts, tas jau ir tehnikas jautājums, to katrs izvēlas pēc savām izjūtām un spējām. Ja visi spētu saskatīt lielo mērķi, sen neviens vairs nestrīdētos kura reliģija ir labāka vai pareizāka.
Ja cilvēks spēj pats sevi pilnveidot un atteikties no negatīvām darbībām (ievērot desmit baušļus vai sekot budistu solījumiem), tad viņam reliģija vairs nebūtu vajadzīga. Tā ir tikai instruments, kas palīdz atbrīvot sevi no negatīvā lai kļūtu labāks. Tikai bez reliģijas tas ir neiedomājami grūts uzdevums.
Fantastisks ir stāsts par ziloni, kuru aprakstīja trīs aklie. Viņiem visiem bija taisnība par ziloni, tai pašā laikā viņi visi runāja par pilnīgi atšķirīgām lietām. Man šķiet, tāpat ir arī ar reliģijām. Viņas visas ved pareizajā virzienā… Un katram jāatrod savs ceļš uz to Lielo.
Vai dieniņ,cik daudz reižu gribas teikt,ne tikai šos viedos vārdus par tiesāšanu,bet arī,par PIRMĀ AKMENS METĒJU……
Paldies par pārdomu pilno eseju. Dieva Vārdā Bībelē ir rakstīts: Jāņa ev. 3:16 ” Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,”. Kāds esot lūdzis Dievam tā:” Lai visi musulmaņi varētu iepazīt Tevi, lai visi budisti varētu iepazīt Tevi un, lai visi kristieši varētu patiesi iepazīt Tevi!”. Neatkarīgi vai uzliekat sev birku budists, kristietis vai ateists, lūgšu par Jums, lai varat iepazīt trīsvienīgo Dievu, Jēzu Kristu un Svēto Garu kā PERSONU. Lai varat iepazīt Viņu kā Tēvu, veidot personīgas attiecības ar Viņu. Un, jā patiesu kristieti raksturo mīlestība pret Dievu, pret tuvākajiem, pret visiem. Kā Dievs ir mūs mīlējis tā mums jāmīl arī citi. Bet nav jāmīl grēks. Un bieži sanāk tā – ja nav tuvas attiecības ar trīsvienīgo Dievu, tad cilvēkus mēs nemīlam, bet grēku mīlam. Piedodiet man, ja kāds kas sauc sevi par kristieti ir licis Jums justies nemīlētam.
…pārliecinoši …un patiesi