Eiropas gada pret sociālo atstumtību un nabadzību ietvaros raidījuma „Viss notiek” veidotāji aicina NVO pārstāvjus un jebkuru interesentu, kam rūp sociālie jautājumi Latvijā, iesaistīties petīcijas rakstīšanā, kas tiks iesniegta Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā. Kā darba grupas pamats tika izvēlēti četri cilvēki, kas 2010.gadā dalījās savā pieredzē un ļāva tās atspoguļot sociālajās dienasgrāmatās. Tāpat aicinājumu uz darba grupu saņēma aktīvās NVO, kuru līdz šim paveiktais pierāda – ir cilvēki, kas ir gatavi darīt.

Uz pirmo tikšanās reizi, kas veltīta petīcijas rakstīšanas darba grupas izveidei un ideju izstrādei, ES mājā ieradās nedaudz vairāk par 10 cilvēkiem, kas pārstāvēja dažādas NVO. Neraugoties uz nelielo klātesošo skaitu, dažu stundu laikā izvērtās konstruktīva un uz attīstību vērsta diskusija. Pirmās tikšanās mērķis – noformulēt, ko darba grupa vēlas panākt, iesniedzot petīciju.

Vairums cilvēku, kas bija ieradušies, uz tikšanos nāca ar neziņu vai priekšstatiem, kas ne obligāti sasaucās ar plānoto tikšanās saturu. Kā veiksmīgs atspēriena punkts kopīgām diskusijām par sociālajiem jautājumiem bija divu Vidzemes augstskolas studentu – Normunda Mihailova un Kristapa Ročāna debates par to, vai Eiropas Savienībā ir nepieciešama vienota sociālā sistēma. Debašu laikā izskanēja divi pretēji viedokļi – par un pret, kur katrs ar racionāliem argumentiem spēja atspēkot savus uzskatus.

Par labu vienotai sociālajai sistēmai runāja iespējamā vienlīdzība visās ES valstīs, kas šobrīd nav ne tuvu tā, līdz ar to būs iespēja mazināt eiroskpeticismu, kā arī visi Eiropas iedzīvotāji jutīsies tai piederīgi. ES varētu uzskatīt par sporta komandu, kura ir tieši tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais spēlētājs attiecinot to uz valstīm, līdz ar to pastāv uzskats, ka vājāk attīstītās un ekonomiski nestabilākās valstis varētu būt drauds ES izjukšanai.

Pret vienotu sociālo sistēmu galvenais arguments bija fakts, ka tā ir ļoti dārga, jo būtībā tikai tērē, neradot jaunus finansu līdzekļus. Sociālā politika kā tāda ir ļoti mainīga, tādēļ to būtu ļoti grūti pielāgot visām ES valstīm. Risinājums Latvijai – izmantot koordinācijas metodi, piemēram, aizņemoties sociālās sistēmas paraugu no Vācijas vai Zviedrijas. Kā piemēru neefektīvai vienotajai politikai ES, debatētājs minēja lauksaimniecības politiku, kas ir vienota visā ES, tomēr ir valstis, kuru zemnieki no tās tikai zaudē.

Debates palīdzēja klātesošajiem iedziļināties problēmā – Latvijas sociālās sistēmas nepilnībās. Pēc aicinājuma izteikties par dzirdēto un sociālajiem jautājumiem, tika izvirzītas vairākas tēzes, kas tiks ņemtas par pamatu Petīcijas rakstīšanā.

Nākamajā darba grupas tikšanās reizē, kas notiks 15.septembrī turpat, ES mājā, Aspazijas bulvārī 28, tiks pieaicināti klāt eksperti no Labklājības ministrijas, kā arī invalīdu biedrību pārstāvji, kas konkrētāk spēs pastāstīt par izvirzīto jautājumu juridiskajām un ieviešanai nepieciešamajām reālajām pusēm.

Ja Jums ir kādi priekšlikumi un idejas jautājumiem, kas netika apspriesti 8.septemebra darba grupas tikšanās reizē, lūdzu, rakstiet mums uz e-pasta adresi anna.vilka@pr-stils.lv! Jo vairāk mēs iesaistīsimies, jo vairāk mēs pietuvināmies iespējai, ka situācija Latvijā mainīsies!

Lasiet vēl:

• Otrā petīcijas darba grupas tikšanās
• Petīcijas darba grupas dalībnieks – Artūrs Līvmanis
• Visiem kopā tas var izdoties
• Petīcija nokļūst arī Saeimā
• Petīcijas iesniegšana Briselē