Cilvēkiem, kam rudens ir mīļākais gadalaiks, un kurus sajūsmina krāsainas lapas, mārtiņrozes, rudenīga rīta migla un košas šalles, ir paveicies. Par rudens depresiju viņi noteikti ir lasījuši tikai sieviešu žurnālos vai dzirdējuši nostāstos. Realitātē šī kaite katru gadu moka vairākus tūkstošus cilvēku visā pasaulē.

Rudens beigās un ziemas mēnešos ir novērojams paaugstināts depresīvs noskaņojums, īpaši mūsu ģeogrāfiskajā zonā. Tas skaidrojams ar saules gaismas trūkumu. No hronoloģiskās bioloģijas viedokļa mēs dzīvojam tumsā, jo pārsvarā uzturamies slēgtās telpās, kas ir salīdzinoši vāji apgaismotas. Telpu apgaismojums ir ap 50 līdz 500 luksiem, savukārt gaisma brīvā dabā sasniedz starp 8000 (mākoņainā laikā) un 100 000 luksiem (saulainā dienā ap pusdienlaiku). Iekšējais pulkstenis normāli funkcionē tikai sākot no 1000 luksiem, kad tas bez pūlēm uztur savu individuālo ritmu.

Mūsu acis nesaņem pietiekošu saules staru daudzumu, līdz ar to mūsu organisms ir saņēmis ziņu, ka iestājusies tumsas sezona un izstrādā paaugstinātu miega hormona, melatonīna, daudzumu, tieši tāpat kā tas notiek naktī. Tas ir iemesls tam, ka esam miegaini, grūti mums ir koncentrēties un labākais draugs mums ir mīksts spilvens.

Saules trūkuma dēļ organisms izstrādā arī mazāku seratonīna, laimes hormona daudzumu, ar ko izskaidrojams pastāvīgi slikts garastāvoklis un nervozitāte.

Par sezonālās depresijas upuriem kļūst ceturtdaļa sieviešu un sestdaļa vīriešu. Visbiežāk depresijas pazīmes parādās bezdarbniekiem, alkoholiķiem, atkarīgiem cilvēkiem (vai viņu radiniekiem), cilvēkiem, kas daudz un smagi strādā un vairs nesajūt gandarījumu par padarīto (jeb saņemto algu), radošiem cilvēkiem, tādiem, kas pārdzīvojuši krīzes situācijas (šķiršanos, smagu saslimšanu, tuva cilvēka nāvi utt.) un vientuļiem cilvēkiem.

Depresija ir izplatītākā psihosomatiskā slimība pasaulē. Latvijā pašlaik reģistrēti 7153 depresijas pacienti. Reāli šis skaitlis ir lielāks, jo daudzi savu problēmu nevēlas atzīt vai vēršas pēc padoma pie ģimenes ārsta. Pasaules Veselības organizācijas prognozes vēsta, ka 2020. gadā depresija pasaules attīstītajās valstīs kļūs par izplatītāko citu slimību cēloni un otro biežāko nāves cēloni aiz sirds un asinsvadu kaitēm.

Speciālisti norāda, ka ar depresiju cīnīties jāsāk nekavējoties, citādi cilvēks riskē kļūt par hronisku grūtsirdi. Praktizējošo psihologu statistika liecina, ka pacientiem, kurus depresija ir piemeklējusi pirmo reizi, iespēja tai atkārtoties ir 50% un otrreizējā gadījumā jau 70%, bet trešoreiz jau ir visi 90%! Turklāt depresija ir lipīga. Pārāk ieilgusi tā var pāriet pie cilvēka tuviniekiem, draugiem un pat kolēģiem.

Kā cīnīties ar rudens depresiju?

Labs un veselīgs miegs allaž ir minēts kā viens no būtiskākajiem faktoriem, lai cilvēks veiksmīgi atveseļotos. Dodieties gulēt laicīgi (noteikti pirms pusnakts) un celieties līdz ar pirmajiem saules stariem!

Pēc iespējas vairāk uzturieties svaigā gaisā – no rīta uz darbu dodieties kājām, pusdienlaikā dodieties nelielā pastaigā arī tad, ja laiku nevar nosaukt par jauku, brīvdienās ieplānojiet aktivitātes ārā – piemēram, noorganizējiet rudens talku.

Jau no paša rīta mājās ieslēdziet pēc iespējas spilgtāku gaismu. Arī vakarā spožs mākslīgais apgaismojums palīdzēs saglabāt mundrumu. Turklāt telpas, kurās uzturaties, regulāri jāvēdina, lai plaušām tiek svaigs gaiss.

Izvēlieties apģērbu košās krāsās, nēsājiet spilgtus aksesuārus.

Arī neliels remonts mājās palīdzēs uzlabot omu. Piemēram, nokrāsojiet sienas mazliet košākā tonī kā līdz šim.

Noteikti palīdzēs draugi. Ne velti saka, ka dalīta bēda ir pusbēda – rīkojiet spēļu vakarus, kopīgu komēdiju skatīšanos, dodies nelielā ekskursijā pretī zelta rudenim. Un noteikti daudz smejaties, jo smiekli ir brīnišķīgs veids kā cīnīties ar depresiju! Smieklu devai var pievienot arī glāzi sarkanvīna, kas palīdzēs atslābināties.

Stress un nogurums spēj vājināt arī imūnsistēmu, kas var novest pie saaukstēšanās un dot lielāku iespēju vīrusiem pieveikt mūsu organismu. Tādēļ jāizvēlas veselīga pārtika un uzturā jālieto daudz svaigu produktu, kas rudenī ir plaši pieejami – plūmes, āboli, bumbieri, burkāni, kāposti un citi vietējie labumi.

Mazliet biežāk kā parasti ēdienkartē var iekļaut arī saldumus. Bieži vien varam novērot, ka sliktā garastāvoklī kārojas ko saldu, īpaši šokolādi. Tas tāpēc, ka cukurs un šokolādē esošais magnēzijs pastiprina seratonīna, laimes hormona, veidošanos.

Organisma vitalitāti var paaugstināt, dzerot sarkano vai zaļo tēju. Sarkanai tējai būs ideāla garša, ja tai ļausi tejkannā ievilkties 2-7 minūtes. Zaļo tēju nedrīkst apliet ar verdošu ūdeni – ir jānogaida 5 minūtes pēc ūdens uzvārīšanās un tikai tad tēja jāaplej.

Ja pastāvīgs nogurums un slikts noskaņojums ilgst jau pāris nedēļas, pamēģini asinszāles tēju. Asinszāle ir pazīstams ārstnieciskais līdzeklis depresijas ārstēšanai. Pēdējā laikā Eiropā, it īpaši — Vācijā to izmanto kā alternatīvu ķīmiski sintizētajiem antidepresantiem, jo asinszāles drogas palīdz pret bezmiegu, spriedzi, dažādām neirozēm. Asinszāles tējas pagatavošanai izmanto 1 ēdamkaroti drogu, ko aplej ar 1 glāzi vāroša ūdens un notur, vai aplej ar 1 glāzi ūdens un vāra 10-20 min.

Ja rocība ļauj un nav iztērēts vēl viss atvaļinājums, dodieties atpūtas braucienā uz kādu siltāku pasaules daļu. Tā, piemēram, rudens ir viens no labākajiem gadalaikiem, kad apmeklēt Turciju. Šajā laikā Egejas un Vidusjūras piekrastēs, kā arī Stambulā ir lieliski laika apstākļi un gaisa temperatūra mēdz sasniegt līdz pat +30 grādus. Oktobris tiek uzskatīts par vienu no labākajiem mēnešiem, kad atpūsties arī Ēģiptē, jo šajā laikā tur vērojams ideāls ūdens un gaisa temperatūras savienojums. Noteikti var doties arī uz Spāniju. Kas ieņem vienu no līderpozīcijām starp Eiropas valstīm, vadoties pēc saulaino dienu skaita gadā. Līdzīgi rādītāji ir Grieķijai un Itālijai. Atrast sauli rudenī nav grūti.

Lasiet vēl:

• Nav līdzīgu rakstu