Kristaps Pētersons:
Pirms divām nedēļām noskaidrojām to, kas ir netokrātija un netokrāti. Īsam atgādinājumam – tā ir jauna varas šķira, kas, pēc zviedru autoru Aleksandra Bārda un Jāna Sēderkvista domām, nāks pie varas tad, kad pašreizējie varas turētāji būs sevi izsmēluši. Tas brīdis pēc zviedru autoru domām nav tālu. Šobrīd tas vērojams politikā, taču biznesā ir tik nokaitēta konkurences cīņa, ka burbulis plīsīs un izdzīvos komersanti ar pilnīgi jaunu pieeju biznesam – ar pilnīgi jaunu filosofiju. Tīkls ir visa pamatā – internets un citi saziņas un sadarbības kanāli nākotnē spēlēs nozīmīgu lomu ikviena indivīda dzīvē. Bet ir viena lieta, ko mēs pagājušajā sērijā nenoskaidrojām – vai paši autori sevi uzskata par netokrātiem?

Aleksandrs Bards:
Es domāju, ka mēs esam, jo, ja jūs kā piemēru ņemtu Kārli Marksu, 19.gadsimtā viņš bija vairāk buržuāzijas pārstāvis nekā proletariāts. Un ja viņš nebūtu daļa no buržuāzijas, viņš nebūtu spējīgs par to rakstīt grāmatas. Tātad fakts, ka mēs varam rakstīt grāmatas jau liecina par to, ka mēs esam daļa no netokrātijas.

Jāns Sēderkvists:
Arī mūsu darba process ir ļoti netokrātisks. Mēs gandrīz nekad nesatiekamies fiziski, mēs parasti neatrodamies vienā kontinentā. Mūsu darba process ir tāds, ka mēs abi strādājam pie darba un beigās īsti nevar noteikt, kurš ko ir uzrakstījis. Mēs cenšamies pasniegt lekcijas, cenšamies izvilināt radošo ieguldījumu no citiem cilvēkiem, tas ir nekad neizsīkstošs process. Tas vairāk ir grupu darbs, nevis tradicionāla grāmatas rakstīšana.

Kristaps Pētersons:
Arī pati tradicionālā grāmata, nemaz nerunājot par medijiem, pēc abu autoru domām izmirs dabīgā interneta evolūcijas ceļā. Jaunā paaudze jau šobrīd vairāk teksta izlasa elektroniski, nekā fiziski sataustāmā veidā. Jaunieši jau tagad avīzes un tradicionālos elektroniskos medijus patērē daudz mazāk nekā internetu.

Aleksandrs Bārds:
Es domāju, ka mēs esam tikai dažus gadus no tā, lai atbrīvotos no grāmatām kā parādību un integrētu tās interaktīvajās tehnoloģijās. Mūsu plāns ir 2008 vai 2009.gadā visas savas grāmatas un rakstus par brīvu piedāvāt internetā. Jums nebūs jāpatērē šie vecmodīgie produkti, bet jūs vienkārši varēsiet orientēties tekstā uz ekrāna, ātri atrodot visu, kas jums nepieciešams.

Jurģis Liepnieks – uzņēmējs, politikas pārzinātājs:
Es personīgi domāju, ka bauda lasīt avīzi papīra formātā vienalga saglabāsies. Bet pat ja nē. Nu labi. Kas no tā? Es tajā nekādu īpašu problēmu neredzu. Lai tikai vispār kaut ko lasa.

Kristaps Pētersons:
Premjera biroja vadītājs Jurģis Liepnieks ir spilgts biznesa un politiskās laulības piemērs mūsdienās. Netokrāts no vienas puses, kapitālists no otras. Pretrunīgi vērtēts par savām darbībām saistībā ar priekšvēlēšanu reklāmu kampaņām un digitalizācijas lietu, taču mums interesants kā filosofs un drosmīgu teoriju autors.

Jurģis Liepnieks:
Aizvien vairāk cilvēki nonāk pie secinājuma, ka ne jau nauda vai vara ir vērtība, bet gan tas, kādu dzīvesveidu tu vari atļauties dzīvot. – cik brīvs tu esi savās izpausmēs. Cik lielā mērā tu vari ietekmēt savu dzīvi radošā un brīvā veidā. Bet atkal – tas nav nekas tāds fundamentāli jauns, jo vienmēr būs cilvēki, kam azarts ir naudas pelnīšanā.

Kristaps Pētersons:
Netokrāti mums apkārt. Diemžēl tos, kurus mēs vērtējam kā Baltijas lielākos netokrātus, intervijas mums atteica. Draugiem.lv dibinātājs Lauris Liberts un viens no Skype programmētājiem – igaunis Jāns Tallins norādīja, ka viņi, visticamāk, nevarēs atbildēt uz jautājumiem par netokrātiju, jo īsti nesaprot, ko mēs domājam ar vārdiem – jauna varas elite. Taču neskatoties uz to, vēlos izmantot izdevību un plašākai publikai paskaidrot, kāpēc tieši Bards un Sēderkvists draugiem.lv idejisko pirmavotu myspace.com un Skype uzskata par netokrātu instrumentiem. Pirmkārt, abi interneta produkti ir domāti kā komunicēšanās līdzeklis paralēli šodien zināmajam mobilajam telefonam un vēstulēm. Tie ir inovatīvi informācijas apmaiņas kanāli. Otrkārt, tie ir bezmaksas, kas automātiski norāda uz to radītājiem, kā cilvēkiem, kas nevēlas naudas pelnīšanu vismaz šajā jomā padarīt par primāro uzstādījumu. Treškārt, un galvenokārt – cilvēki veido grupas. Ar interaktīvajām tehnoloģijām, neatkarīgi no atrašanās vietas, viņi sazinās un.. kļūst atkarīgi viens no otra.

Aleksandrs Bards:
Otrajā grāmatā mēs runājam par tendenci, ka cilvēki kļūst arvien atkarīgāki viens no otra. Mēs vienmēr esam bijuši kolektīvi radījumi. Mēs jau šodien kļūstam arvien atkarīgāki pat no cilvēkiem, kas dzīvo otrpus planētai. Globālā atkarība attīstas. Un ar šīs globālās atkarības palīdzību rodas jaunās un interaktīvās tehnoloģijas. Tas nozīmē, ka politikai ir jāseko šai tendencei. Tas nozīmē, ka jo vairāk cilvēks Latvijā komunicēs ar ķīnieti vai jaunzēlandieti, jo vairāk tiks pieprasīti noteikumi, kā šai komunikācijai ir jāizskatās.

Kristaps Pētersons:
Par politiku un valsti mēs runāsim pēdējā Netokrātijas sērijā, taču noslēdzot interaktīvo tehnoloģiju un mums apkārt esošo netokrātu tēmu, varbūt ir vērts ieklausīties Microsoft Latvija direktora Sanda Kolomenska teiktajā.

Sandis Kolomenskis – Microsoft Latvija direktors:
Katru brīdi, ar katru jauninājumu cilvēce pieņems lietas ātrāk. Mēs varēsim jaunās lietas saredzēt arvien ātrāk. Jautājums – vai tas ir labi cilvēcei – tas ir labs jautājums.

Lasiet vēl:

• Aleksandrs Bards un Jans Sederkvists tiekas ar Lavtijas žurnālistiem
• Netokrātija: I daļa
• Netokrātija: III daļa