Latvija – pasaules centrs
- Autors:
- Ilmārs Latkovskis
- Publicēts:
- 13.05.2010
- Sadaļas:
- Eiropa
- Birkas:
- Komentāri:
- 1 | Komentēt >
- Skatīts:
- 305 reizes
„The Econmomist” virtuālā karte mūs pamudinājusi uz ambiciozāku spēlīti. Kāpēc gan, lai Latvija, meklējot labāku vietu, pārceltos uz citurieni Eiropā? Lai visas citas valstis riņķo ap mums! Kāda varētu izskatīties ideālā pasaules vai Eiropas karte, ja mēs pēc savas patikas varētu mainīt vietām citas valstis.
Sūtiet savus priekšlikumus info@hansamedia.lv
Paraugam izmantojiet „The Economist” publikāciju
http://www.economist.com/world/europe/displayStory.cfm?story_id=16003661
Eiropas karte ir novecojusi un neloģiska. Vairums no valstīm un tautām nejūtas savā vietā. Tādu domu nesen izspēlēja ietekmīgais ekonomikas žurnāls ”The Economist”. Un žurnāls, vadoties no ekonomiskām tendencēm un likumsakarībām, lasītājam piedāvā Eiropas kartes pārveidošanas intriģējošu spēlīti. Valstis tiek pārbīdītas uz citām vietām. Cilvēki, kas noguruši no saviem kaimiņiem, varētu savas valstis pārcelt uz citurieni, kas gan nav iespējams. Bet iztēloties to varam. Pārmainīta karte dzīvi varētu darīt loģiskāku un draudzīgāku.
Protams, vispirms mūs interesē, kur ir Latvijas laimīgā vieta Eiropas kartē?
The Economist mums norāda to pašu ceļu, ko jau savulaik Kārlis Skalbe – kā es braucu Ziemeļmeitu lūkoties. Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu kā izolēta Baltijas sala pārceļas uz Ziemeļjūru, aptuveni uz līdzšinējo Lielbritānijas vietu, nedaudz vairāk uz Īslandes pusi.
”The Economist” pieņem, ka Latvija grib būt pēc iespējas tālāk no Krievijas un tuvāk Amerikai. Laikam jau viņiem izskatās, ka Latvija nespēj izmantot savā labā kaimiņattiecības ar Krieviju. Izskatās, ka baltieši grib būt vientuļa sala, no kuras ar nelielu piepūli var aizceļot uz pavisam netālo Īriju vai Poliju. Ietekmīgais ekonomikas žurnāls baltiešus tomēr redz kā nedalāmu vienību. Latviešiem par to prieks, ko gan laikam nevarētu teikt par igauņiem. Neskatoties uz viņu sekmīgu skrējienu uz eiro zonu, pasaule joprojām igauņus redz vienotā saitē ar latviešiem un lietuviešiem. Šķiet, ka igauņi paši šo vienoto saiti vairāk uztver kā pinēkļus ar postsovjetisko tikumu kaimiņiem.
Bet kur tad paliek briti? Tie pārceļas blakus Spānijai un Portugālei. Šos vieno ne tikai impēriju vēsture, bet arī līdzīgas finansu problēmas nākotnē.
Vēl dažas atraktīvākās pārmaiņas Eiropas kartē pēc „The Econmist“ ieskatā.
Baltijas vietu ieņem Baltkrievija. Tagad baltkrieviem ir gan jūra, kuru pārbrienot rokas stiepiena attālumā savā vietā palikušas Skandināvijas valstis. Tām patīk postsevjetiskajām zemēm dot kredītus un mācīt demokrātiju. Baltiešiem jau tā visa gana. Tagad būtu baltkrievu kārta. Bet skandināvijas valstīm kaimiņos nonākusi Šveice, kas pēc savas ekonomiskās situācijas visvairāk pielīdzināma tieši skandināvu valstīm. Bez tam Šveice un Norvēģija ir divas labklājības zemes, kas nav Eiropas Savienībā.
„The Economist“ savā virtuālajā kartē iezīmē arī jaunas valstis, kuras pagaidām īstenībā vēl nav. Piemēram, Bordello, kas izveidojas Dienviditālijai atdaloties no Ziemeļitālijas. Vai arī – Vulgaria, kas atrodas starp Krieviju un Austrumeiropu.
Lūk, tāds joks ar Eiropas karti. Bet katrā jokā ir sava daļa patiesības.
Forša ideja, Ilmār!:))
Tā, mans priekšlikums (ja Latvija paliek uz vietas): Igaunija paliek tur, kur ir, tad, PROTAMS, Krievijas vietā no ziemeļiem (Alūksnes pusē līdz Balviem) Somija, tad uz leju Norvēģija (līdz Daugavpilij), tad, apmēram, līdz Bauskai Dānija, un tad līdz jūrai – nu, lai jau paliek mazliet tā Lietuva. Savukārt, Roņu salas vietā varētu būt Islande.