Kā ir būt latvietim! saruna ar Valdi Zatleru
- Autors:
- admin
- Publicēts:
- 30.08.2010
- Sadaļas:
- Latvija
- Birkas:
- Kā ir būt latvietim!
Kristena
Valdis Zatlers - Komentāri:
- 2 | Komentēt >
- Skatīts:
- 413 reizes
30. augusta raidījumā varēja redzēt Kristenas piedzīvojumus sižetā “Kā ir būt par latvieti!”, šajā piedzīvojumā viņai bija iespēja arī satikt mūsu valsts prezidentu Valdi Zatleru.
Šeit jūs varat aplūkot un izlasīt visu sarunu.
Valdis Zatlers (VZ): Mani ļoti ieinteresēja Tava pieredze, šeit Latvijā! Kā tas ir būt latvietim?
Kristena Kainsa (KK): Tātad… Kā tas ir būt latvietim!? Šis jautājums ir ļoti plašs, es nemaz nezinu kā, lai atbild. Esmu novērojusi, ka latviešiem ir ļoti svarīga viņu kultūra. Un pirms šodienas man bija iespēja apmeklēt mūzikas festivālus, un es apbrīnoju faktu, ka cilvēki spēj dziedāt latviski un tā ir tik maza cilvēku grupiņa, kas spēj saprast dziesmas tekstu. Es varu izbaudīt mūziku, bet es nespēju saprast dziesmas tekstu, kā to spēj īsteni latvieši. Un tā ir kā tādas vienojošas lietas – latviešu dziesmas, dejas, un tas, ka Jums pašiem ir sava valoda, tas ir… tas ir tik jauki.
VZ: Vai Tev ir bijusi vismaz viena epizode, kurā esi piedzīvojusi reinkarnāciju?
KK: Reinkarnāciju?
VZ: Ar to es domāju, kad esi tiešām esi kļuvusi par latvieti uz neilgu brīdi? Tu sāc justies kā latviete?
KK: hmm… Jā, esmu ko tādu izjutusi. Ir bijušas dažādas pieredzes, piemēram, kad es šeit ēdu. Cilvēki ļoti lepojas ar savu ēdienu Latvijā, jo tas ir veselīgs, it īpaši kad to audzē lauku reģionos, tas ir dabisks. Un man ir bijusi iespēja to visu izbaudīt, būt par daļu no tā, piemēram, gatavojot šo ēdienu. Jā, tā kā pat ļoti.
VZ: Pat ļoti?
KK: Jā, esmu sajutusies kā latviete, piedaloties šāda tipa kultūraktivitātēs.
VZ: Kāda ir vislabākā pieredze, ko esi pašlaik piedzīvojusi?
KK: Tas ir grūti, vienu dienu man mācīja latviešu tautas dejas. Tur bija padaudz cilvēku un viņi dejoja aplī un grupās. Mēs iemācījāmies dažādas tradicionālos deju soļus un tad man bija ļoti jautri. Tas tāpēc, ka man ļoti patīk dejot, iemācīties dažādas kustības un būt kopā ar latviešiem, tas bija kas īpašs.
VZ: Vai Tev ir radusies sajūta, ka ikviens latvietis var satikt savu prezidentu?
KK: Es domāju, tā kā jūs esat mazāka valsts, tas varētu būt vienkāršāk, piemēram, kā ASV. Bet tik un tā šeit ir ļoti daudz cilvēku un prezidentam ir daudz darāmā, tāpēc es domāju, ka tas nav tik viegli.
VZ: Tas nav tik viegli, bet, protams, tas ir daudz reālāk. Kā, piemēram, lielajās valstīs. Kurās dzīvo 100 līdz 200 miljoni iedzīvotāji tas ir citādāk, un šī ir daļa – būt par latvieti. Tā tiešām ir daļa no latvieša.
Eva Ikstena-Strapcāne (EI): Es esmu satikusi prezidentu trīs reizes.
VZ: Redzi, viņai ir īpašas attiecības ar mani. Ne īpaši daudz cilvēki mani ir satikuši trīs reizes. Un kādi bija iemesli?
EI: Tas bija jauniešu ministru kabinets.
VZ: Jā, tas bija labs projekts.
EI: Tas bija projekts, kurā man, šķiet, mēneša laikā prezidents, premjerministrs un viss ministru kabinets, strādāja kopā ar mums – jauniešiem. Un šīs darbošanās laikā jaunieši satika prezidentu, pāris reižu viņi tikās ar premjerministru. Tāpēc man šķiet, ka demokrātija šādā mazā valstīs līdzīgi kā, piemēram, senajā Grieķijā, kad viņi balsoja ar balto un melno akmentiņu, demokrātija var darboties vienkāršāk. Un Tava balss var kaut ko ietekmēt un Tu vari izteikties, vai, piemēram, satikt prezidentu.
KK: Cik stipras ir pilsoņu attiecības ar prezidentu?
VZ: Man šķiet, ka mēs esam kā viena liela ģimene. 2,3 miljoni cilvēki – tā ir viena liela ģimene. Tā tiešām ir ģimene. Un attiecības noteikti ir citādākas, kā, piemēram, valstīs, kurās ir lielāks iedzīvotāju skaits. Manuprāt, pieejam visam ir citādāka – tā ir daudz ciešāka. Protams, pat Latvijā tu ieraudzīsi daudz dažādību. Bet kaut kas ir kopīgs. Un es ceru, ka šīs kopīgās īpašības tu atradīsi un pie sevis noteiksi, šis ir kas tāds, ko vajadzētu man paņemt līdzi uz mājām.
KK: Cilvēki šeit ir bijuši brīnišķīgi. Mācot savu kultūru un dziesmas, un dejas, kuras jau pieminēju, un ēdiens. Tās noteikti ir lietas, kuras es ņemšu sev līdzi. Un sajūta… latvieši ir ļoti tuvi dabai un es tiešām to esmu sajutusi.
VZ: Tā tiešām ir. Pusstundas braucienā no Rīgas jau paveras lauki. Un tieši tur ir mūsu saknes. Un tās ir ļoti spēcīgas. Gandrīz katrai ģimenei ir savs zemes gabaliņš, kas viņiem pieder jau paaudzēm.
KK: Tas gan ir lieliski.
EI: Tu šeit esi bijusi jau pāris dienas un zini, ka tieši prezidents ir tas cilvēks, kurš Latviju prezentē ārpus Latvijas, kā Tev šķiet, kas ir tās lietas, kuras viņam vajadzētu īpaši uzsvērt?
KK: Lietas, kuras ir latviešu un vajadzētu vairāk paust pasaulei?
EI: Jā!
KK: Noteikti, jūsu vidi. Starp politiskajiem un ekonomiskajiem notikumiem jūsu vide pazūd. Bet šeit Latvijā jūs tiešām ļoti uztrauc jūsu vide un pasaulei to vajadzētu mācīties.
VZ: Tā ir. Mēs esam astotā zaļākā valsts pasaulē. Tiešām zaļa valsts ar zaļu filozofiju.
KK: Un man tiešām šķiet, ka mums tas būtu vajadzīgs vairāk.
VZ: Vai tu to jūti?
KK: Jā, es to jūtu. Tajā kā mēs ēdam un gatavojam lietas. Tu neredzi atkritumus visapkārt, kā citās valstīs.
VZ: Tu domā, ka šeit ir tīrs?
KK: Jā, es tā domāju.
VZ: Tas ir labi, jo mums ir mērķis, pat vesela kustība – par zaļu Latviju! Un mūsu mērķis ir tāds, ka desmit gadu laikā Latvijai vajadzētu kļūt par tīrāko un zaļāko valsti pasaulē.
KK: Tas ir labs mērķis.
VZ: Un cilvēki to tiešām izbauda. Un katru pavasari vismaz 100 tūkstoš cilvēku savāc atkritumus un satīra, un pēc 3, 4 gadu darbošanās, mums vairs nav pietekami daudz atkritumu ko savākt. Un kaut kas jau ir mainījies, un cilvēki sāk pievērst uzmanību tam, lai vide būtu pēc iespējas sakoptāka. Un šeit vairs runa nav tikai par atkritumiem, cilvēki domā par ainavām, par parku sakopšanu, par lietām, kas ir svarīgas kopienai.
EI: Liels paldies, par iespēju Jūs satikt.
VZ: Man tiešām bija prieks Jūs satikt. Man patīk visas tās lietas, kas kaut kādā veidā cilvēku apvieno, visi projekti un procesi, kuros iesaistās jaunieši. Jo mana vecuma cilvēki vairs īpaši daudz nekā mainīt nevar, mēs pašlaik varam tikai pārvaldīt. Bet tieši Jūs varat mainīt mūsu valsts nākotni, tieši tāpēc man bija liels prieks, ka bijāt pie manis.
KK: Liels paldies, šī ir bijusi lieliska pieredze.
VZ: Pārsteigums. Vai tas bija pārsteigums?
KK: Pārsteigums! Noteikti!
VZ: Tā ir labākā dzīves daļa – pārsteigumi.
Sižetu “Kā ir būt latvietim!” skatīties šeit.
EVU par prezidenti !!!
Valdim vajadzētu savus čomus vest pie Evas parunāties !
Paldies, par 30.08. raidijumu, īpaši, ka parādījāt sarunu ar Evu. Es pirmo reizi pēdējo gadu laikā medijos redzēju kādu, kurš ir atgriezies Latvijā. Es domāju, ka ir SVARĪGI parādīt to ka cilvēki brauc arī atpakaļ – īpaši tādi, kas ir mācījušies vai strādājuši “augstas pievienotās vērtības darbu” un tomēr brauc atpakaļ uz Latviju. Ir jārāda cilvēkiem, ka palikt Latvij nav nekāds trūkums Diemžēk man jāatzīst, ka pirmais priekšnoteikums šādai izvēlei ir – vai vecāki ir izaudzionājuši LATVIETI. Tomēr tikpat svarīgi ir saprast, ka katram no mums kādreiz būs jānes šis stafetes kociņs tālāk. Arī man 2008.g. nācās pieņemt līdzīgu lēmumu – atgriezties Latvijā pēc 8 gadu labas dzīves Austrijā. Esmu laimīgs par šo ‘iespēju’ pieņemt šo lēmumu un īpaši par izdarīto izvēli.
Mūsu bērniem nav labākas vietas pasaulē, kur kļūt par latviešiem, kā LATVIJĀ. Tomēr tik daudziem tas nav svarīgi, ka sirds sāp…..
Tāpēc jādara tiem, kam tas ir svarīgi.
Lai veicas!