Kā ir būt latvietim! Dienasgrāmata
- Autors:
- admin
- Publicēts:
- 16.08.2010
- Sadaļas:
- Ceļojumi
- Birkas:
- Kā ir būt latvietim!
Kristenas dienasgrāmata - Komentāri:
- 0 | Komentēt >
- Skatīts:
- 539 reizes
Sižetu par Kristenas piedzīvojumiem eksperimentā – Kā ir būt latvietim!, varēs skatīties 30. augustā, bet līdz sižetam piedāvājam Kristenas dienasgrāmatu – viņas piedzīvotais šeit Latvijā.
13.-15. augusts
Piektdienas naktī, guļot Jūrmalas pludmalē un vērojot krītošās zvaigznes, es domāju par lietām, kuras vajadzētu ievēlēties. Biju iecerējusi saldi izgulēties pie jūras, tomēr laiks kļuva vējains un auksts un es nespēju labi pagulēt. Pamodos ar ilgām pēc mājām. Dienai ritot no savām ilgām tiku „izārstēta” ar draudzīgām sarunām un garšīgiem ēdieniem. Ar draugiem devos sēņot, kā arī dārzā salasīju dārzeņus. Kopīgi mēs pagatavojām salātus no svaigiem gurķiem un tomātiem, pagatavojām kartupeļus ar sēņu mērci, viegli apceptu cukini ar sieru un saldajā mielojāmies ar saldējumu. Ir grūti ilgoties pēc mājām, kad Tu esi tik ļoti labi paēdis!
Svētdienu pavadīju atpūšoties Rojas pludmalē. Nopeldējos ledainajā ūdenī, tomēr īpaši ilgi tur uzturēties nespēju. Ūdens bija daudz par aukstu, lai pie tā varētu pierast – vienalga cik ilgi tu centies tajā palikt iekšā. Par laimi es līdzi paņēmu grāmatu un varēju gulēt saulītē un to lasīt. Dienas izskaņā, mēs pastaigājāmies gar jūru un skatījāmies saulrietu. Mēs esam tik laimīgi, ka katru vakaru varam vērot saulrietu, kaut gan bieži neatlicinām laiku, lai to novērtētu.
Kad devāmies prom no pludmales mani latviešu draugi sāka dziedāt tautas dziesmas, tā kā neko nesapratu, spēju vien viegli šupoties līdzi mūzikai. Vēlāk mēs gan sākām dziedāt populāras angļu dziesmas no deviņdesmitajiem un arī es varēju iesaistītes dziedāšanā, tomēr sajūtas bija citādākās. Protams, vienmēr ir jauki dziedāt kopā ar draugiem, bet Backstreet Boys un Spice Girl dziesmas sevī nesatur tādu emocionālo attieksmi, kā latviešu dziedātās tautasdziesmas.
Ceru šonakt atkal ieraudzīt zvaigžņu lietu un domāt par maniem draugiem un ģimeni mājās, kuri tajā brīdī būs dienas darbos – bet es zinu, ka pēc astoņām stundām viņi skatīsies tajās pašās debesīs un pēc katras krītošās zvaigznes vēlēsies redzēt nākošo.









Nav komentāru »
Komentēt:
* netiks publicēts
Šī raksta atsauce.
Parakstīties uz šī raksta komentāriem caur RSS.