Sižetu par Kristenas piedzīvojumiem eksperimentā – Kā ir būt latvietim!, varēs skatīties 30. augustā, bet līdz sižetam piedāvājam Kristenas dienasgrāmatu – viņas piedzīvotais šeit Latvijā.

20.-23. augusts

Vieglākais veids, kā man,  aprakstīt latviešu kultūra ir aplūkot un salīdzināt izturēšanos un uzvedības atšķirības starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Mani pirmie novērojumi ir iespējams ļoti vispārināti un tās vairāk ir atšķirības starp ASV un Eiropu (ne tikai Latviju), bet tie ir ļoti saistīti. Viena lieta, kurai vēl pilnībā neesmu pieradusi ir – vīrieši man atver durvis. Dažreiz es jūtos pavisam savādi gaidot, kad kāds ies iekšā telpā, bet tikai tad saprotu, ka viņi gaida kad iešu pa priekšu. Vēl viena atšķirība ir ASV izteiktā homofobija, it īpaši vīriešos. ASV vīriešiem nav pieņemts justies ērti vienkārši dejojot, un ļoti reti var redzēt vīriešus dejojam bariņos. Pirmo reizi, kad devos uz deju klubu Eiropā un redzēju, ka tur vairāk dejo vīriešu nekā sievietes, es nodomāju, ka atrodos kādā geju bārā. Drīz es atskārtu, ka tā nebūt nav, vīrieši ļoti ērti jutās dejojot, un viņiem nebūt nebija vajadzības būt „sasaistē” ar sievieti, lai tā sociāli tiktu novērtēta, kā heteroseksuāla uzvedība. Es vēlētos, kaut ASV vīrieši spētu uzvesties daudz brīvāk, bez bailēm, kā viņi tiks novērtēti.

Viena aktivitāte, kas man ļoti patika, kopš atrodos Latvijā bija stopēšana. Es nekad nebiju iedomājusies to darīt Amerikā. Šī nodarbe nebūt tur nav izplatīta, iespējams, tāpēc, ka tai ir uzspiesta pamatīga kauna zīme. Tā tiek uzskatīta par bīstami abās pusēs – stopētāji tiek uzskatīti par briesmīgākajiem cilvēkiem: izvarotājiems, noziedziniekiem un slepkavām, tāpat uzskata par cilvēkiem, kuri vēlas ņemt stopētājus. Šī iemesla dēļ es vēl aizvien neesmu pateikusi savai mammai par saviem piedzīvojumiem stopējot, viņa raizētos, ka es varētu nokļūt pie kāda traka cilvēka.
Vēl viena liela atšķirība starp latviešiem un amerikāņiem ir viņu raksturs, latvieši ir vairāk intraverti, kā ekstraverti cilvēku tipi. Svešiniekiem ASV ir ļoti normāli savā starpā komunicēt vienam ar otru. Piemēram, ir normāli uzsmaidīt vai pateikt „sveiks” cilvēkam, kuru satiec uz ielas, kaut gan nekad iepriekš neesi viņu redzējis. Ar šo tendenci sevī esmu cīnījusies Rīgas ielās, bet tas nebūt nenozīmē, ka latvieši ir mazāk draudzīgi. Pēc tam, kad esi saticis kādu pirmo reizi, ir satikšanās ar kādu atvadoties viņi man draudzīgi apskauj vai uz vaiga iedod pieklājīgu buču. Tā nav ierasta prakse ASV, ja vien tas tev nav tuvs draugs, ar paziņām tā noteikti nedara. Ir normāli atvadoties apskaut sev tuvu draugu (ja vien tie abi nav vīrieši), bet tas netiek uzskatīts par rupju žestu, ja tu to atvadoties nedari.

Es spēju izvērtēt, kas man patīk latviešos, salīdzinot latviešu kultūru un aplūkojot savu kultūru. Bet godīgi, aprakstīt kultūru ir ļoti grūts darbs, es ar grūtībām spēju aprakstīt savu. Protams, ir ļoti daudz amerikāņu stereotipi – esmu dzirdējusi, cik amerikāņi irstulbi un aptaukojušies, nemaz nerunājot par „benzīna rijējiem” ar kuriem viņi brauc. Bet es pati šajot parametros neiederos, bet varu apgalvot, ka es esmu amerikāniete, bet kas tad ir mana kultūra?
ASV ir milzīga valsts ar daudz pārliecībām un kultūrām. Nemaz neminot, to, ka likumi pie mums atšķiras katrā štatā. Es biežāk sevi uzskatu par viskonsinieti (Kristena ir no Viskonsinas – admin) nekā par amerikānieti. Un vēl pie tam liela daļa cilvēku sev līdzi „nes” etnisko fonu. Vairākumam afroamerikāņi, iespējams ir vairāk paaudzēs ir amerikāņi, nekā mana ģimene, kaut gan mēs esam Viskonsinā jau vairāk par gadsimtu. Viena lieta, kas apvieno Amerikāņus ir mūsu konstitūcija, un lielā cieņa pret vārdu brīvību un demokrātiju. Lai gan mūsu brīvības un demokrātijas jautājums ir diskutabls, bet vairākums amerikāņu konstitūcijā rakstītos ideālos tur īpašā godā un cīnās par tiem. Mēs sevi nedefinējām lielā jēdzienā – amerikāņi, bet gan ar to pie kā mēs sevi pieskaitām. Piemēram, afroamerikāņi cīnījās par vienlīdzīgām tiesībām līdzīgi kā homoseksuāļi cīnās par tiesībām precēties. Amerikāņi definē savu kultūru no tā, kādai apakšgrupai viņi sevi pieskaita, un sapludinot šīs apakšgrupas veidojas lielākā kultūra.
Un tātad kāda ir atšķirība starp latvieša pieredzi? Es redzu latviešus daudz vienotākus, un nepārprotami ir redzams kontrasts starp Amerikas un Latvijas iedzīvotāju skaitu un platību. Latviešiem vēl nesenā vēsturē ir bijusi vajadzība cīnīties pret apspiedējiem. Ar tiem pašiem apspiedējiem ar kuriem amerikāņi ir cīnījušies par brīvību ārpus savām robežām, latvieši ir cīnījušies par brīvību savā valstīt. Šīs apakšgrupas ir mazāk izteiktas, un visi latvieši ir vienoti ar savu valodu, tradīcijām un kultūru. Protams, arī šeit ir šīs apakšgrupas, bet tomēr es uzskatu, ka latvieši sevi pirmkārt definē kā latvieši, un šī ir ļoti izteikta atšķirība no ASV.

Kristenas 1. dienasgrāmata

Kristenas 2. dienasgrāmata

Lasiet vēl:

• Kā ir būt latvietim! Dienasgrāmata
• Eva viesojas “Viss notiek” studijā
• Kā ir būt latvietim!
• 2010. gada 30. augusts
• Kā ir būt latvietim! saruna ar Valdi Zatleru