Jau no janvāra mēneša „Iedvesmu un Iespēju” komanda ir apkopojusi daudzu cilvēku veiksmes stāstus, kas ar savu pieredzi ir mudinājuši citus cilvēkus cīnīties un nepadoties likteņa izliktajiem slazdiem. Ikviens no viņiem ir radis kādu risinājumu un ar savu optimismu ir gatavi palīdzēt citiem gan ar padomu, gan ar darbiem.

„Tiem, kas jau nolaiduši rokas vai vēlas to darīt, ir jācenšas nepadoties un meklēt risinājumus. Galvenais, jāapbruņojas ar pacietību un jātic, ka viss būs kārtībā”. Didzis Zuters, 26 gadus jauns uzņēmējs.

„Pats svarīgākais ir cilvēkiem nepalikt vieniem. Manuprāt, ļoti svarīgi ir izmantot tos resursus un cilvēkus, kas ir apkārt – mūsu ģimenes locekļus, draugus. Pamazām iekustās tā situācija, kad cilvēki ir gatavi palīdzēt, bet, ja cilvēki nav lūguši palīdzību, mēs nezinām, ka viņiem to vajag. Mans galvenais novēlējums būtu tāds, ka cilvēkiem ir jādalās ar to situāciju. Es zinu, ka tas ir grūti un padošanās dažreiz tiek uztverta kā netikšana galā ar situāciju. Mums nav jātiek galā ar savu dzīvi vieniem pašiem. Ir jāmeklē un jārunā, un jāizsaka sava sāpe, lai mums būtu iespēja saņemt palīdzību”. Liepājas sociālā dienesta direktore Iveta Pūķe.

„Cilvēkam pašam ir jāsaprot, ka galvenais ir rīkoties. Nevar sēdēt un nolaist rokas. Ja tās rokas nolaižas, tad vajag meklēt visus veidus, kā viņas celt augšā un kaut ko darīt. Pirmais solis, iet un aprunāties ar kādu, sasveicināties ar kaimiņu, lai būtu iemesls pateikt: „Zini, man ir tik grūti”. Un tas kaimiņš pateiks: „Zini, aizej tur.” Vajag kaut ko darīt, nevajag gaidīt, kad lietas atrisināsies pašas no sevis. Tam solim ir jābūt katrā cilvēkā iekšā. Tiem, kas vēl nav nolaiduši rokas es novēlu, lai viņi mēģina vilkt līdzi pārējos. Es domāju, ka sadarbība ir tā, kas mūs glābs”. Liepājas Novada fonda valdes priekšsēdētāja Aiga Jaunskalža.

„Mums ir jābūt vienotiem, jāatbalsta un jāpalīdz tiem, kam ir nepieciešama mūsu palīdzība un atbalsts, lai viņi nejustos sociāli atstumti, jo tikai mēs apkārtējie to varam veicināt”. Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis.

„Vissliktākais ir palikt vienam. Tādēļ ieteiktu meklēt un veidot kontaktus ar citiem cilvēkiem, kuri iedvesmo. Man tas palīdzēja. Sastapu ļoti interesantus cilvēkus pat tur, kur tas šķita neiespējami. Ja būsi atvērts jauniem kontaktiem, tie paši atnāks līdz tevīm, tev tikai jāatļauj tiem ienākt savā dzīvē.” „Pretkrīzes tirdziņa” idejas autore Olga Faļenkova.

„Es vēlētos iedrošināt cilvēkus būt pateicīgiem, nevis sūdzēties. Novēlu šajā laikā nedot virsroku latviskajam kautrīgumam, bet meklēt palīdzību. Vismazāk cilvēkam vajadzētu ierauties sevī un pašam censties tikt ar to galā. Drīzāk meklējiet palīdzību. Ja arī jums kāds atteiks, tad nākošais var nākt pretī un jums palīdzēt. Iedrošinu ne tikai meklēt palīdzību, bet pašiem būt par palīgu. „Svētīgāk ir dot nekā ņemt.” To arī novēlu visiem.” Rīgas Mateja baptistu draudzes sludinātājs Kaspars Šterns.

„Novēlu visiem būt stipriem un pacietīgiem! Gan būs mākonim arī zelta maliņa! Domājiet par saviem mazuļiem – tie dod spēku!” Ogres pamatskolas sociālais pedagogs Nadežda Pavlova.

„Mana pieredze rāda, ka cilvēkam, kuram nav cerības, kas uz to vairs necer, nepalīdzēs nedz kāda naudas summa, pat ne materiāla labklājība. Cik daudz turīgu cilvēku dzīvo bez cerības, bailēs no rītdienas, bailēs no nāves, bailēs, ka kāds viņiem varētu kaut ko atņemt utt. Ir vērts padomāt, kas es esmu, no kurienes nāku, uz kurieni ved mans ceļš. Ja mēs neatrodam atbildi uz šiem svarīgajiem jautājumiem, iestājas izmisums, depresija un dzīve sāk likties bezjēdzīga”. Dainis – viens no „Zilā Krusta” pastāvīgajiem apmeklētājiem.

„Es visiem novēlu cīnīties, nenolaist rokas, lai cik grūti arī nebūtu. Pašam vien par sevi ir jācīnās, neviens neko klāt nepienesīs. Un jāizmanto visas iespējas. Ja piedāvā kādu darbiņu, lai cik neliels arī būtu atalgojums, tas ir jāpieņem un jāstrādā. Esmu ticīgs cilvēks, man ļoti palīdz lūgšanas, bet esmu arī cīnītāja”. Sociālo dienasgrāmatu varone Astrīda Putniņa.

„Nevajag nolaist rokas, ir jāsāk šodien un tagad, kaut vai ar mazumiņu. Nevar gaidīt, ka kāds cits izdarīs  tavā vietā, nē, jādara pašam un jāpierāda, ka var būt arī labāk. Visu ar uzreiz nevar, bet ar kaut ko ir jāsāk. Jādara pašiem. No rīta ir jāceļas ar pozitīvām domām, ja būs no rīta pozitīvi noskaņots, būs arī spēks un vēlme, ko mainīt.” Sociālo dienasgrāmatu varone Ināra.

„Darot darbu, kurš sniedz gandarījumu, liek aizmirst par grūtiem laikiem. Un šim laikam ir arī savi plusi, pāris gadus atpakaļ uzsākt biznesu bija grūtāk, jo īres maksas dārgākas, – šobrīd daudzas lietas realizēt vienkāršāk. Krīze ir iespēju laiks – lai cik tas teiciens nobružāts, bet uz mums tas attiecināms. Mainās vērtības sabiedrībā. Ja ir mērķis un ideja, tad pasaule sadodas rokā, lai viss izdotos.” Sociālo dienasgrāmatu varones liepājnieces Antra Mazika un Indra Grūdupa.

„Jo smagāk strādāšu, jo vairāk izdosies, jo vairāk darbošos, jo vairāk iespēju parādīsies, esmu tām atvērts…Visiem varētu novēlēt – rīkoties tā, kā pašam liekas pareizi un galvenais neapstāties.” Sociālo dienasgrāmatu varonis Edgars Kluss.

„Vienmēr domāt to labāko, un nevis tikai par to, kas ir, bet par to, kas labs var būt – un to īstenot!” Superb Internet Corp dibinātājs un vadītājs Haralds Jass.

„Par cik mūsu valstī šī situācija vasarā netiek uzskatīta par problēmu un likumdošana ir tāda kā ir, tad mans ieteikums būtu – ja ir iespēja, krāt atvaļinājuma dienas visa gada garumā un maksimāli ņemt atvaļinājumus vasarā, laikā, kad bērnudārzs ir slēgts. Bet neuzskatu, ka tas tīri cilvēcīgi būtu pareizi. Otra lieta būtu – mēģināt mazuļa dzīves garumā pavadīt vairāk laika ar radiem un draugiem, lai mazulim veidojas kontakts ar viņam pazīstamiem cilvēkiem, kuri iespējams, ar laiku var palīdzēt pieskatīt mazo. Māmiņa Evita, ir atkarīga no bērnudārza darba laika.

Nevajag baidīties no nezināmā, ir jāiet un jāmēģina. Vientuļā māmiņa Dace, ir atkarīga no bērnudārza darba laika.

Es uzskatu, ka ir jāuzdrošinās vairāk lūgt un pieņemt palīdzību no savas ģimenes – vecvecākiem, brāļiem, māsām, krustvecākiem utt. Māmiņa Vivita, ir atkarīga no bērnudārza darba laika.

Mēs turpināsim uzklausīt cilvēku veiksmes stāstus. Ja Tev ir ko teikt, nāc mūsu pulkā un dalies ar savu padomu, jo kopā mēs varam paveikt daudz vairāk. Ir jānotic, ka ikviens labais darbs, ko mēs izdarīsim palīdzot citiem, palīdzēs mums pašiem. Arī Tavam padomam vai ieteikumam ir vērtība, jo tas var glābt kāda cilvēka likteni.

Lasiet vēl:

• Nav līdzīgu rakstu