Eiropas gada pret sociālo atstumtību un nabadzību ietvaros raidījuma „Viss notiek” veidotāji aicina NVO pārstāvjus un jebkuru interesentu, kam rūp sociālie jautājumi Latvijā, iesaistīties petīcijas rakstīšanā, kas tiks iesniegta Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā. Kā darba grupas pamats tika izvēlēti četri cilvēki, kas 2010.gadā dalījās savā pieredzē un ļāva tās atspoguļot sociālajās dienasgrāmatās. Tāpat aicinājumu uz darba grupu saņēma aktīvās NVO, kuru līdz šim paveiktais pierāda – ir cilvēki, kas ir gatavi darīt.

Uz pirmo tikšanās reizi, kas veltīta petīcijas rakstīšanas darba grupas izveidei un ideju izstrādei, ES mājā ieradās nedaudz vairāk par 10 cilvēkiem, kas pārstāvēja dažādas NVO. Neraugoties uz nelielo klātesošo skaitu, dažu stundu laikā izvērtās konstruktīva un uz attīstību vērsta diskusija. Pirmās tikšanās mērķis – noformulēt, ko darba grupa vēlas panākt, iesniedzot petīciju.

Vairums cilvēku, kas bija ieradušies, uz tikšanos nāca ar neziņu vai priekšstatiem, kas ne obligāti sasaucās ar plānoto tikšanās saturu. Kā veiksmīgs atspēriena punkts kopīgām diskusijām par sociālajiem jautājumiem bija divu Vidzemes augstskolas studentu – Normunda Mihailova un Kristapa Ročāna debates par to, vai Eiropas Savienībā ir nepieciešama vienota sociālā sistēma. Debašu laikā izskanēja divi pretēji viedokļi – par un pret, kur katrs ar racionāliem argumentiem spēja atspēkot savus uzskatus.

Par labu vienotai sociālajai sistēmai runāja iespējamā vienlīdzība visās ES valstīs, kas šobrīd nav ne tuvu tā, līdz ar to būs iespēja mazināt eiroskpeticismu, kā arī visi Eiropas iedzīvotāji jutīsies tai piederīgi. ES varētu uzskatīt par sporta komandu, kura ir tieši tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais spēlētājs attiecinot to uz valstīm, līdz ar to pastāv uzskats, ka vājāk attīstītās un ekonomiski nestabilākās valstis varētu būt drauds ES izjukšanai.

Pret vienotu sociālo sistēmu galvenais arguments bija fakts, ka tā ir ļoti dārga, jo būtībā tikai tērē, neradot jaunus finansu līdzekļus. Sociālā politika kā tāda ir ļoti mainīga, tādēļ to būtu ļoti grūti pielāgot visām ES valstīm. Risinājums Latvijai – izmantot koordinācijas metodi, piemēram, aizņemoties sociālās sistēmas paraugu no Vācijas vai Zviedrijas. Kā piemēru neefektīvai vienotajai politikai ES, debatētājs minēja lauksaimniecības politiku, kas ir vienota visā ES, tomēr ir valstis, kuru zemnieki no tās tikai zaudē.

Debates palīdzēja klātesošajiem iedziļināties problēmā – Latvijas sociālās sistēmas nepilnībās. Pēc aicinājuma izteikties par dzirdēto un sociālajiem jautājumiem, tika izvirzītas vairākas tēzes, kas tiks ņemtas par pamatu Petīcijas rakstīšanā.

Būtiskākie problēmjautājumi – vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī vienotas veselības aprūpes, sociālā atbalsta un pensionēšanās standarti visās ES valstīs. Vadoties no šiem diviem aspektiem, klātesošie sadalījās divās darba grupās, kuru laikā diskutēja par to, ko Latvijas un visas ES iedzīvotājam nozīmētu konkrēto standartu ieviešana, kā arī, kas tieši ir nepieciešams.

Aspekti, ko darba grupas akcentēja:

1.Darba grupa:

- Nodrošināt asistentu katram cilvēkam ar īpašām vajadzībām pēc  Invalīdu biedrības pieprasījuma un ārsta atzinuma;

- Jebkura ES celta vai rekonstruēta sabiedriski pieejama būve, jānodrošina universālā dizaina un vides pieejamības standarti.

2. Darba grupa:

- ES vienotu cilvēka cienīgas dzīves (minimuma) standarta kopu katram dzīves posmam; (līdz pilngadībai; darba mūžs; pensijas gadi); Šis standarts var tikt attiecināts tikai uz ES valstu pilsoņiem;

- Ieviest vienotus veselības aprūpes pieejamības standartus ikvienam ES iedzīvotājam.

- ES jāievieš ikgadēja bezmaksas vispārēja veselības pārbaude katram ES iedzīvotājam;

- Noteikt …… procentu no valsts IKP, kas jāatvēl iedzīvotāju veselības aprūpei;

- Noteikt vienotu pensionēšanās vecumu; – (1.līmeņa?) pensijas lielums tiek saskaņots proporcionāli vidējai algai, bet garantētais pensijas lielums nedīks būt mazāks par noteikto vidējo pensijas lielumu ES.

Nākamajā darba grupas tikšanās reizē, kas notiks 15.septembrī turpat, ES mājā, Aspazijas bulvārī 28, tiks pieaicināti klāt eksperti no Labklājības ministrijas, kā arī invalīdu biedrību pārstāvji, kas konkrētāk spēs pastāstīt par izvirzīto jautājumu juridiskajām un ieviešanai nepieciešamajām reālajām pusēm.

Ja Jums ir kādi priekšlikumi un idejas jautājumiem, kas netika apspriesti 8.septemebra darba grupas tikšanās reizē, lūdzu, rakstiet mums uz e-pasta adresi anna.vilka@pr-stils.lv! Jo vairāk mēs iesaistīsimies, jo vairāk mēs pietuvināmies iespējai, ka situācija Latvijā mainīsies!

Pirmā petīcijas darba grupas tikšanās is a post from: Viss Notiek

Artūrs ir apņēmīgs, uz sasniegumiem orientēts un pārliecināts par sevi. Viņš vēl ir jauns, ar labu izglītību un patiesi inteliģents. Fakts, ka viņš ir gandrīz neredzīgs nav šķērslis, lai studētu Liepājas Univeristātē un piekristu būt vienam no Petīcijas darba grupas dalībniekiem. Petīcijas darba grupā viņš būs neatsverams stūrakmens, jo vistiešāk izjūt vides nepiemērotības un universālā dizaina trūkumu, kas viņam, kā cilvēkam, kurš redz tikai gaismu, neļauj pilnvērtīgi dzīvot, kas attiecas uz iziešanu ārpus mājas. Artūrs ar savu pieredzi ir nenovērtējams iedvesmas avots tiem, kas baidās uzdrošināties un spert pirmo, varbūt pat nevarīgo, soli.

Petīcijas darba grupa 2010.gada, kas ir pasludināts par sociālās atstumtības un nabadzības mazināšanas gadu, septembrī katru trešdienu tiekas cilvēki, kuriem rūp sociālās sistēmas trūkumi Latvijā, kuri ir gatavi iesaistīties un likt savu vārdu zem Petīcijas, kas tiks iesniegta Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā.

Petīcijas darba grupas dalībnieks – Artūrs Līvmanis is a post from: Viss Notiek

7. septembra raidījumā varējāt redzēt kā Annai veicās iepazīstot budisma pasauli. Kamēr Anna vēl bija pārdomās par piedzīvoto un redzēto Viss notiek centās noskaidrot viņas domas par dzīvi un vērtibām.

Sižetu par Annu un budistiem varat noskatīties šeit.

Anna Rozīte: “Sāc ar sevi!” is a post from: Viss Notiek

Svelmainajā vasarā gandrīz vai ikdienu varējām dzirdēt par negadījumiem, kuros cietuši bērni. Pārgalvīga uzvedība peldvietās, neuzmanība, šķērsojot ielu… Arī jaunā mācību gada sākums ir brīdis, kad slimnīcās palielinās mazo pacientu skaits. Kādēļ tā notiek, kam jāuzņemas atbildība un kā visveiksmīgāk skaidrot bērniem, ka, lai arī jūra šobrīd šķiet līdz ceļiem, par drošību nevajadzētu aizmirst arī pēc atgriešanās no vasaras brīvdienām!

Sargājiet mazās atvasītes! is a post from: Viss Notiek

Vai sociāli atstumtās grupas varētu pašas sevi iekļaut  sabiedrībā? Vai tie, kurus mēs dēvējam par sociāli atstumtajiem, paši nezina vislabāk kā šo atstumtību lauzt?

Artūrs ir no Liepājas neredzīgo biedrības, šogad viņš uzsāks maģistra studijas un ar savu dzīvesstāstu viņš aktivitāti lauž priekšstatus par to, ka invaliditāte ir nepārvarams šķērslis. Artūrs ir viens no Hansamedia izveidotā žurnālistiskā eksperimenta – vai Latvijas NVO izdosies skaidri precizēt, kas tieši ES likumdošanā ir jāmaima, lai mazinātu sociālo atstumtību, dalībniekiem. Tieši viņš būs viens no tiem cilvēkiem kurš iesniegs petīciju Briselē..

Artūrs Līvmanis no Liepājas is a post from: Viss Notiek

Iepazīstam budistu templi Baltezerā. Vai šo vidi spētu pieņemt un iedzīvoties moderna mūsdienu jauniete? Saruna ar latviešu budisti Kristīni Someri.

Anna un budisti is a post from: Viss Notiek

2010. gada 7. septembris is a post from: Viss Notiek

2010.gads Eiropas Savienībā (ES) ir pasludināts par sociālās atstumtības un nabadzības izskaušanas gadu, kad ikviens Eiropas iedzīvotājs, pēc savām iespējām, varēšanas un gribēšanas, tiek aicināts iesaistīties un meklēt risinājumus – kā izskaust sociālo nevienlīdzību.

ES ir demokrātiska struktūra, kur ikvienam tās iedzīvotājam ir pamattiesības – tiesības uz savu viedokli, tiesības uz vārda brīvību un tiesības ietekmēt politiskos procesus. Turklāt ikviens pilsonis individuāli vai kopā ar citiem pilsoņiem saskaņā ar EK līguma 194. pantu var jebkurā laikā izmantot savas tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam.

Vairāku dalībvalstu iedzīvotāji jau gadiem izmanto šīs tiesības – iebilst pret situāciju, kad tie nonākuši saskarsmē ar pārkāpumiem, kas neatbilst ES likumdošanai vai idejai. Tādēļ viens no instrumentiem, kā vērst Eiropas Parlamenta uzmanību uz pārkāpumiem, ir rakstot šādu lūgumrakstu vai petīciju. Mūsu valstī šādu iespēju diemžēl izmanto ļoti maz cilvēku. Mēs esam nolēmuši izmantot savas ES pilsoniskās pamattiesības.

Projektā „Iedvesma & Iespējas” ietvaros četri apņēmīgi un drosmīgi cilvēki no dažādiem Latvijas novadiem – Artūrs, Ināra, Edgars un Ilga – ir gatavi mainīt ne tikai savu dzīvi, bet ir izlēmuši iet demokrātiski birokrātisko ceļu, lai panāktu pārmaiņas un varbūt pat rosinātu domāt tos, no kuriem ir atkarīga daudzu cilvēku labklājība. Petīcijas darba grupas tikšanās notiks trīs trešdienas septembrī, kuru rezultāts – izstrādāta un sagatavota petīcija, iesniegšanai Eiropas Parlamenta Petīciju komitejā.

Pirmā darba grupas tikšanās paredzēta 2010.gada 8.septembrī plkst.13:00 (līdz 16:00) ES mājā, Rīgā, Aspazijas bulvāri 28.

Dienas programmā paredzēta publiskas debates par to, vai visā Eiropā ir nepieciešama vienota sociālā sistēma. Mentore – Vidzemes augstskolas profesore Feliciāna Rajevska. Moderators – Ansis Bogustovs

Turklāt iepazīstināsim ar Petīcijas iesniegšanas ideju, Petīciju darba grupu un to kā strādā Eiropas Parlamenta Petīciju komiteja.

Pēc debates plānots darbs grupās, kur katrs varēs izteikt savu viedokli un palīdzēt noformulēt domu par kādu sociālās sfēras degošo jautājumu.

Turpmākas Petīciju darba grupas tikšanās 15. un 22. septembrī, turpat ES mājā. 29. septembrī izstrādātā Petīcija tiek vesta uz Briseli, kur to svinīgi pasniegs Petīciju komitejas priekšsēdētājai Erminia Mazzoni.

Reģistrēties pasākumam šeit:

Visiem kopā tas var izdoties is a post from: Viss Notiek

Toms Ezerietis ir viens no mūsu varoņiem, kurš piepildīja savu apņemšanos – Līdz 1. septembrim, ar radu un draugu palīdzību, jārealizē ideja par Ogres skeitparka konstrukciju uzlabošanu.

Pienāca 1. Septembris un skeitparks tika atklāts. Tomēr, kā atzīst Toms, darbi padarīti aptuveni 70% apmērā, līdz ar to līdz ziemas sezonai vēl vairums darbu priekšā. Atbildot uz jautājumu, vai realizācijas gaitā bijuši kādi būtiski sķēršļi, Toms norāda, ka tieši uzstādījums 1. septembris, kā sacīt bijusi pārāk augsta latiņa, jo realitātē sastopoties ar rekonstrukcijas procesu, viss mainījies. Tomēr priecē fakts, ka pēdējās dienās ļoti aktīvi palīdzējuši jaunieši.

Toms piebilst – ja tā būtu bijis visu laiku, parks būtu 100% pabeigts. Radušās jau jaunas idejas, piemēram, noorganizēt grafiti konkursu, uzlabot apkārtējo skeitparka vidi. Toms joprojām ir ideju pilns un neatmet domas par jaunu projektu realizāciju, norādot, ka sporta dzīvi Ogres pilsētā nepieciešams uzlabot kopumā – jauniešus ar dažādu nevalsitsko organizāciju starpniecību iesaistot sporta dzīvē.

Tā kā Toms ir ideju pārpilns, arī mēs turpināsim sekot un informēt Jūs par viņa jaunajām dejām un to realizāciju.

Skeitparks atklāts!!! is a post from: Viss Notiek

Apņemšanās: pēc iespējas ātrāk atrast vienalga kādu darbu.

100-latniekos vēl ir ko darīt, bet jāmeklē pastāvīgu darbu is a post from: Viss Notiek