Valmierieti Ilgu Mauriņu stāsta par savu pieredzi ar invaliditāti, nevarēšanu staigāt un vēlmi atkal staigāt, kā arī par to, kāpēc ir tik svarīgi pašam kaut ko apņemties, neklausīt citus un noticēt sev. Lai invaliditāte neļauj pārvietoties pašai, viņa nepadevās un cīnījās, lai kustētos, tiktu uz priekšu. Galvenais, kas palīdzējis saņemties, ir bērni, jo bērni dzīvē dod tādu enerģiju un atbalstu, kā nekas cits – ne materiāls, ne morāls. Ilgas moto – katra kustība ir zelta vērta.

Viņas mērķis ir iesaistīt cilvēkus ar invaliditāti, kas Valmieras rajona teritorijā ir ap 3 tūkstošiem. Šobrīd biedrībā iestājušies mazāk kā 400.

Apņemšanās - apzināt un iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku ar invaliditāti, aicināt viņus līdzdarboties un būt aktīviem.

Lasiet vēl:

• Ir jāiet tālāk un jāstrādā kopā
• Svarīgi satikt cilvēkus ar līdzīgām problēmām
• Veids kā izrauties no ikdienas
• Labi zin, cik smagi ir