Informējam, ka mūsu lūgumraksta, par vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuru parakstījušas 19 nevalstiskās organizācijas, izskatīšana iekļauta Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas sanāksmes darba kārtības projektā. Šī sanāksme notiks 20/12/2011 Briselē. Paredzēts, ka lūgumraksts tiks izskatīts apmēram pulksten 16.45 .

Sanāksmes gaitā, pirms komitejas locekļi apspriedīs lūgumrakstu, Komisiju aicinās mutiski aktualizēt informāciju.

Lūdzu, ievērojiet, ka komitejas sanāksmes norisei var sekot tiešsaistē, izmantojot šādu saiti:

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/homeCom.do?language=LV&body=PETI

Ar Eiropas Komisijas paziņojumu deputātiem par mūsu lūgumrakstu var iepazīties: ŠEIT

Beidzot mēs esam sagaidījuši to, ko tik ilgi gaidījām. Mēs esam sadzirdēti!

Mēs.Kopā.Visiem.

Mūsu petīciju izskatīs 20/12/2011 Briselē! is a post from: Viss Notiek

Apņemšanās: dzīvot aktīvu dzīvi un nevis žēloties par kādām problēmām un grūtībām, bet gan meklēt tām risinājumu.

Jā, es slēpoju! is a post from: Viss Notiek

Šonedēļ saņēmām ļoti labu ziņu. Petīcija, ko iesniedzām Eiropas Parlamentā ir saņemta un izskatīta. Lūgumrakstu komiteja ir nolēmusi, ka tajā ietvertie jautājumi ir pieņemami saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamentu, ciktāl tie ietilpst Eiropas Savienības darbības jomā.

Komiteja, pamatojoties uz mūsu lūgumrakstu, nolēma lūgt Eiropas Komisijai veikt problēmas aspektu provizorisku izpēti. Komiteja turpinās mūsu lūgumraksta izskatīšanu, tiklīdz būs saņemta nepieciešamā informācija.

Mūs turpinās informēt par turpmākajiem pasākumiem, kas tiks veikt saistībā ar mūsu lūgumrakstu.

Tas nozīmē, ka esam pavirzījušies soli uz priekšu, lai iesniegtās petīcijas prasības tiktu realizētas.

Mēs. Kopā. Visiem.

Eiropas Parlaments ir izskatījis mūsu petīciju is a post from: Viss Notiek

Iedvesmas & Iespēju komanda 2010.gada 14.decembrī iesniedza lūgumrakstu (petīciju) Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, un šī gada 1.martā devāmies uz Saeimu, lai uzklausītu risinājumus.

Sēdē tika izskatīti jautājumi par pasākumiem personu ar īpašām vajadzībām (invaliditāti) sociālās atstumtības mazināšanai un vides pieejamības nodrošināšanai (universālais dizains).

Sēdē piedalījās pārstāvji no Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, Valmieras invalīdu biedrība „Atspēriens”, „Velku biedrība” un „Latvijas Sarkanais Krusts”.

Sēde norisinājās diezgan saspringtā gaisotnē. Bija sajūta, ka pie „apaļā galda” ir sapulcējušies tie, kuri vēlas, lai tiktu atrasti kādi risinājumi, un tie, kuri mēģina atbildību novelt uz kādu citu.

Visvairāk tika apspriesti divi jautājumi – par tehniskajiem palīglīdzekļiem cilvēkiem ar kustību un redzes traucējumiem un universālā dizaina nodrošinājums cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Aigars Bolis, Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vides pieejamības projektu vadītājs, atzīmēja, ka tehniskie palīglīdzekļi kā tādi ir pieejami. Protams, ir jāsagaida ļoti gara rinda, taču neviens nesola, ka šie palīglīdzekļi derēs konkrētajam cilvēkam. Un te arī beidzas Valsts SIA „NRC „Vaivari”” Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centra atbildība. Ja neder rati vai kruķi, pērc pats, citus nedabūsi! Ilga Mauriņa, Valmieras invalīdu biedrības „Atspēriens” valdes locekle, kura aktīvi piedalījās petīcijas tapšanā, minēja ļoti bēdīgu faktu – daudzi cilvēki diemžēl tā arī nesagaida savu rindu.

Tieši tāpēc no A.Boļa sekoja ierosinājumi, ka ir nepieciešama „kuponu” sistēma, lai cilvēki paši varētu izvēlēties, pie kā pirkt šos tehniskos palīglīdzekļus. Saeimas deputāts Māris Dzelzskalns, kurš piedalījās petīcijas iesniegšanā, minēja, ka tas radītu lielāku konkurenci un samazinātu tehnisko palīglīdzekļu cenas.

Pati interesantākā daļa sākās tad, kad M.Dzelzskalns uzdeva jautājumu Ekonomikas ministrijai par vides pieejamību un universālā dizaina nodrošināšanu. Tiek nodotas ekspluatācijā sabiedriskās ēkas, kas neatbilst vides pieejamības standartiem. Kāpēc tāda situācija? Ļoti vienkārši! Būvinspektorus pārvalda pašvaldības, bet pašvaldības ir arī pasūtītājs. Tas nozīmē, ka pašvaldību ieceltais būvinspektors ir viņu pašu cilvēks, kuru var uzpirkt par pankūkām. Pareizāk sakot, viņu nemaz nevajag uzpirkt, kā saimnieks (pašvaldība) saka, tā jādara. Šādam cilvēkam nevar būt objektīva viedokļa. Piemēram, pašvaldība var pieņemt projektu, kas nav nodrošināts ar  uzbrauktuvi ratiņkrēsliem. Tas nozīmē, ka šajā ēkā netiks ne mātes ar bērnu ratiem, ne cilvēki ratiņkrēslos.

Aizraujoša bija Saeimas deputāta Andra Bērziņa uzstāšanās. Viņš ļoti strikti vērsās pret Ekonomikas ministriju, kam bija jāatbild par to, lai šāda veida reforma, ka būvinspektorus uzrauga pašvaldības, nenotiktu. Tas esot nepareizi un Ekonomikas ministrijai pēc divām nedēļām būšot jāatbild par savu neizdarību. Izskatījās, ka Ekonomikas ministrijas pārstāvji nebija gaidījuši šādu pavērsienu! Šī bija labākā vieta visā sapulcē un mēs ar nepacietību gaidīsim nākamo uzaicinājumu, lai diskutētu par šīm problēmām.

Ļoti pozitīva ziņa izskanēja no Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītājas Elīnas Celmiņas par to, ka ir izsludināts iepirkums par individuālajām konsultācijām vides pieejamības jautājumos. Tas ir solis uz priekšu, lai redzes un kustību invalīdi kopā ar šiem konsultantiem veidotu vidi, kas tiešām palīdz šiem cilvēkiem pārvietoties, nevis piemērot tādu vidi, kas teorētiski atbilst, bet praktiski tas nefunkcionē, kā tas ir daudzviet šobrīd.

Esam saņēmuši arī oficiālu vēstuli no Eiropas Parlamenta, ka mūsu iesniegtā petīcija tiek izskatīta.

Tas nozīmē, ka petīcijai būs panākumi. Nav teikts, ka situācija mainīsies mēneša laikā un visas ēkas būs nodrošinātas ar universālā dizaina elementiem, bet situācija sāk uzlaboties. Tas, ka par to jau runā un diskutē, tas jau ir daudz! Un mēs turpināsim piedalīties sapulcēs un cīnīties kaut vai par mazu daļu taisnības, jo visiem ir vienādas tiesības uz sabiedrisko dzīvi un iespēju apmeklēt ikvienu sabiedrisko vietu Latvijā.

Mēs. Kopā. Visiem.

Par mūsu petīciju jau tiek spriests Saeimā is a post from: Viss Notiek

Būtībā Ilzes apņemšanās ir piepildījusies, tomēr darbs turpināsies tik ilgi, cik vien kādam tas būs nepieciešams. Ir labi nostādīt sev augstus un tālus mērķus.

Vislielākais šķērslis – cilvēku bailes is a post from: Viss Notiek

Liepājnieks Ingars Gudermanis īsi pirms gadumijas ar gandarījumu atskatās uz paveikto 2010. gadā. Kopā ar biedrību „Dižvanagi” viņš noorganizējis vairākus pasākumusbērniem ar īpašām vajadzībām – iegādāti poniji reitterapijai, bērni darbojušies keramikas darbnīcās, piedalījušies vasaras nometnēs u.c. Apņemšanos palīdzēt bērniem ar īpašām vajadzībām Ingars uzskata par izpildītu, taču nedomā apstāties – lieli plāni jau ieskicēti arī nākamajam gadam un jau jāsāk aktīvi rosīties, lai tos realizētu.

Apņemšanās: palīdzēt bērniem ar īpašām vajadzībām.

Nedrīkst apstāties arī 2011.gadā is a post from: Viss Notiek

Liepājnieks Ingars Gudermanis jūtas gandarīts par sarīkoto pasākumu bērniem ar īpašām vajadzībām. Saldumu paciņas bērniem atveda divi poniji. Mazie liepājnieki skaitīja dzejoļus, dziedāja un gāja rotaļās. Ingars gan nedaudz skumst, ka nesen notikušajā ziedojumu vākšanas akcijā nav izdevies savākt pietiekami daudz naudas, lai varētu šiem bērniem nodrošināt jau labi uzsākto terapiju ar dzīvniekiem. Būs jāmeklē līdzekļi citur.

Apņemšanās: palīdzēt bērniem ar īpašām vajadzībām.

Ziemassvētku pasākums izdevies! is a post from: Viss Notiek

Jauniešu organizācija gatavo petīciju is a post from: Viss Notiek

Ziemassvētku un Jaunā gada gaidīšanas laiks vienmēr pildās ar īpašām cerībām. Arī mūsu varonis lūkstieties Ādolfs Bleive šo laiku gaida cerīgi, un, pēc mūsu  filmēšanas grupas domām, šajā laika ir paveicis  lielu varoņdarbu.

Ja atceramies, tad video dienasgrāmatu filmēšanas sākumā, pirms diviem ar pus mēnešiem  Ādolfs izteica cerību un nosprauda mērķi- nostāties  uz savām kājām.

Zinot Ādolfa diagnozi, un to, ka jau pusotra gada garumā viņš ir burtiski piesiets pie ratiņkrēsla, jo tas ir viņa vienīgais pārvietošanās līdzeklis, bija skaidrs, ka mērķis nav viegls.

Taču, ja ir liela vēlēšanās un cilvēks mērķtiecīgi  uz to iet, nekas nav neiespējams. Tieši tādas domas pārņem raugoties uz Ādofu, kurš uz pēdējās video dienasgrāmatas filmēšanu  izkāpa no ratiņkrēsla un nostājās un kājām. Tiesa gan varēja redzēt, ka tas Ādolfam nav viegli, un tas notiek tikai ar kruķu palīdzību. Tomēr Ādolfa acis izteica visu..

„Liekas esmu kļuvis garāks un vairs ne uz vienu nav jāskatās, atliecot galvu uz augšu…” tie ir pirmie vārdi, ko,  kājās stāvot, pasaka Ādolfs.

Viņš šajā video dienasgrāmatā, turklāt, visu filmēšanas laiku stāvot kājās,  stāsta par savām izjūtām un sapņiem un ik vienam, kam šodien ir grūti, vai kurš nonācis līdzīgā  situācijā un ir piesiets ratiņkrēslam, novēl nepazaudēt cerību, cīnīties un negrimt depresijā. „Dzīve jebkurā situācijā ir sakaista, tikai to jāprot pamanīt un novērtēt”, saka Ādolfs

Bet mums, beidzot šo projektu, jo Ādolfs bija mūsu pēdējais varonis, ir stingra pārliecība, ka ticība savam mērķim un sev, un liels darbs var veikt  brīžiem neiespējamo.

Lai visiem izdodas piepildīt  savus labos sapņus, lai mūsu varonim  Ādolfam ar ģimeni un visiem tiem, kas iesaistījās šajā projektā un piekrita dalīties ar savām cerībām, sāpēm, pieredzi un sasniegumiem,  Ziemassvētki nāk gaišu domu pilni  un Jaunais  gads dod spēku turpināt labos aizsākumus un nes jaunas cerības.

Ticība, ka varēšu staigāt – ir! is a post from: Viss Notiek

Tas ir ierasts, ka iedzīvotāji izmanto dažādus līdzekļus un instrumentus, lai panāktu sev vēlamo. Viens, un ļoti skaļš līdzeklis, ir protesti, kas nereti izskan visā pasaulē, tādejādi pievēršot sev uzmanību. Otrs, daudzkārt racionālāks, ir petīciju rakstīšana. Protams, ne vienmēr iesniegta petīcija garantē tās akceptēšanu un izmaiņas kādas konkrētas valsts vai valstu savienības likumdošanā. Internets kā resurss tiek izmantots, lai tajā diendienā sagatavotu un izsūtītu tūkstošiem dažādu petīciju, kas iestājas pret vārda un personas brīvības neievērošanu kādā valstī, nepamatotu savvaļas dzīvnieku nogalināšanu u.c.

Šī gada rudenī, Eiropas gada pret sociālo atstumtību un nabadzību ietvaros, mēs aicinājām piedalīties darba grupā nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjus un brīvprātīgos, kas bija gatavi dot savu intelektuālo pienesumu un zināšanas petīcijas tapšanā. Petīcija tika gatavota ar nolūku to iesniegt Eiropas Parlamenta (EP) Lūgumrakstu komitejā, jo šī ir viena no tām institūcijām, kas demokrātiskā ceļā izskata Eiropas Savienības pilsoņu lūgumus, izvērtējot tos pēc būtības un reālās situācijas.

Par darba grupā tapušo jau rakstījām šeit. 29.septembrī darba grupas pārstāvis Artūrs Līvmanis Briselē tikās ar Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāju Erminu Mazzoni un nodeva viņai Rīgā sagatavoto petīciju.

Nu jau ir pagājuši teju trīs mēneši, kopš petīcija „klejo” pa EP gaiteņiem, tomēr galējā izskatīšana komitejas sēdē ir paredzēta 2011.gada sākumā. Kamēr petīcijas liktenis vēl nav izlemts Eiropas līmenī, izlēmām petīciju iesniegt arī tepat – Latvijas varas institūcijā – Saeimā. Viens no ekspertiem, ko bijām aicinājuši palīdzēt petīcijas rakstīšanā, Māris Dzelzkalns, ir kļuvis par Saeimas deputātu, tādejādi radot mums „tiešo ceļu” uz šo ēku un iespēju, ka iesniegtais dokuments neieguls neizskatīto un neizskatāmo dokumentu kaudzītē.

Petīcija nokļūst arī Saeimā is a post from: Viss Notiek