2010.gads Eiropas Savienībā (ES) ir pasludināts par sociālās atstumtības un nabadzības izskaušanas gadu, kad ikviens Eiropas iedzīvotājs, pēc savām iespējām, varēšanas un gribēšanas, tiek aicināts iesaistīties un meklēt risinājumus – kā izskaust sociālo nevienlīdzību.

ES ir demokrātiska struktūra, kur ikvienam tās iedzīvotājam ir pamattiesības – tiesības uz savu viedokli, tiesības uz vārda brīvību un tiesības ietekmēt politiskos procesus. Turklāt ikviens pilsonis individuāli vai kopā ar citiem pilsoņiem saskaņā ar EK līguma 194. pantu var jebkurā laikā izmantot savas tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam.

Vairāku dalībvalstu iedzīvotāji jau gadiem izmanto šīs tiesības – iebilst pret situāciju, kad tie nonākuši saskarsmē ar pārkāpumiem, kas neatbilst ES likumdošanai vai idejai. Tādēļ viens no instrumentiem, kā vērst Eiropas Parlamenta uzmanību uz pārkāpumiem, ir rakstot šādu lūgumrakstu vai petīciju. Mūsu valstī šādu iespēju diemžēl izmanto ļoti maz cilvēku. Mēs esam nolēmuši izmantot savas ES pilsoniskās pamattiesības.

Projektā „Iedvesma & Iespējas” ietvaros četri apņēmīgi un drosmīgi cilvēki no dažādiem Latvijas novadiem – Artūrs, Ināra, Edgars un Ilga – ir gatavi mainīt ne tikai savu dzīvi, bet ir izlēmuši iet demokrātiski birokrātisko ceļu, lai panāktu pārmaiņas un varbūt pat rosinātu domāt tos, no kuriem ir atkarīga daudzu cilvēku labklājība. Petīcijas darba grupas tikšanās notiks trīs trešdienas septembrī, kuru rezultāts – izstrādāta un sagatavota petīcija, iesniegšanai Eiropas Parlamenta Petīciju komitejā.

Pirmā darba grupas tikšanās paredzēta 2010.gada 8.septembrī plkst.13:00 (līdz 16:00) ES mājā, Rīgā, Aspazijas bulvāri 28.

Dienas programmā paredzēta publiskas debates par to, vai visā Eiropā ir nepieciešama vienota sociālā sistēma. Mentore – Vidzemes augstskolas profesore Feliciāna Rajevska. Moderators – Ansis Bogustovs

Turklāt iepazīstināsim ar Petīcijas iesniegšanas ideju, Petīciju darba grupu un to kā strādā Eiropas Parlamenta Petīciju komiteja.

Pēc debates plānots darbs grupās, kur katrs varēs izteikt savu viedokli un palīdzēt noformulēt domu par kādu sociālās sfēras degošo jautājumu.

Turpmākas Petīciju darba grupas tikšanās 15. un 22. septembrī, turpat ES mājā. 29. septembrī izstrādātā Petīcija tiek vesta uz Briseli, kur to svinīgi pasniegs Petīciju komitejas priekšsēdētājai Erminia Mazzoni.

Reģistrēties pasākumam šeit:

Visiem kopā tas var izdoties is a post from: Viss Notiek

Šoreiz ar Ilgu Mauriņu šī projekta ietvaros tiekamies pēdējo reizi. Viņas apņemšanās bija – apzināt un iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku ar invaliditāti, aicināt viņus līdzdarboties un būt aktīviem. Viņa atzīst, ka bijis interesanti iesaistīties un tādējādi arī pašai priekš sevis mazliet paanalizēt savu līdzšinējo darbošanos.

Bez tam, jau dzirdētas atsauksmes, ka Ilgas dzīvesstāsts un uzskati kalpojuši par iedvesmojošu piemēru citiem videodienasgrāmatu skatītājiem. Tikmēr Ilga jau gatavojas jaunajai darba sezonai. Jau septembra sākumā, viņa uzaicināta Rīgā piedalīties darbagrupā, kurā spriedīs par dažādiem, ar sociālo jomu saistītiem jautājumiem Latvijā un Eiropas Savienībā, kur tiks izstrādāta petīcija iesniegšanai Eiropas Parlamentā.

Uz doto brīdi Ilga konsultējas ar kolēģiem, kādas problēmas būtu vērts iztirzāt un pacelt. Dažādu, cilvēkiem ar invaliditāti, svarīgu jautājumu risināšanā, Ilgai jau ir pieredze. Pērn, kad valstī krīzes dēļ bija paredzēts vairs pilnā mērā nekompensēt invalīdiem transporta izdevumus, Ilga bija viena no tiem, kas aktīvi iesaistījās, lai šāds lēmums netiktu pieņemts.

Tāpat viņa, līdzdarbojoties invalīdu apvienībā „Apeirons”. Pirms dažiem gadiem viņa panāca, ka Latvijā ievieš speciālas autostāvvietas transportam cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tagad būtu jāiet tālāk un jāpanāk, lai atvieglojumus varētu izmantot arī cilvēki, kuriem ir garīga invaliditāte. Šādu risnāmu lietu ir daudz un Ilga Mauriņa ir apņēmības pilna pie tā strādāt, tiesa, viņa ir gatava arī tam, ka nāksies pārvarēt dažādus šķēršļus, jo sabiedrība joprojām pret invalīdu problēmām mēdz izturēties ļoti noraidoši.

Ar Ilgu Mauriņu sociālajās dienasgrāmatās tiekamies pēdējo reizi, taču turpināsim sekot viņas gaitām Rīgā, kur sadarbībā ar citiem darba grupas locekļiem taps petīcija iesniegšanai Eiropas Parlamentā.

Mēs rīkosimies kopā, lai atmodinātu sabiedriskās domas sirdsapziņu

Ir jāiet tālāk un jāstrādā kopā is a post from: Viss Notiek

No nelielās algas jāatlicina bērniem. Šovasar nebija viegli sagādāt visu nepieciešamo mazajam pirmklasniekam. Iespēju robežās palīdz arī Inetas mamma, palīdzību, kas pienākas maznodrošinātām ģimenēm sniedz arī pašvaldība, tomēr lielākoties ar visu galā jātiek vienai. Tomēr Ineta nesūrojas, bet meklē gan veidus, kā piepelnīties, gan gatavo krājumus ziemai un arī pati ada un šuj ģimenes vajadzībām.

Apņemšanās: Tuvākais Inetas mērķis ir palaist skolā savu pirmklasnieku.

Lielākoties ar visu galā jātiek vienai is a post from: Viss Notiek

Apņemšanās: turpināt organizēt izklaides pasākumus Liepājas Ezerkrasta mikrorajona bērniem un viņu vecākiem.

Viss norit kā paredzēts is a post from: Viss Notiek

Apņemšanās - Līdz 1. septembrim, ar radu un draugu palīdzību, jārealizē ideja par Ogres skeitparka konstrukciju uzlabošanu.

Līdz parka nodošanai 10 dienas is a post from: Viss Notiek

Inga no Baldones  ir divu bērnu māmiņa. Skatoties uz viņu, nekad nepateiksi, ka viņa par kaut ko ir norūpējusies, vai kaut kas viņu nomāc. Vienmēr dzīvespriecīga un jautra. Ir ģimene, bērni, māja – daži par to tikai sapņo. Taču…

„Gleznot sāku “nekrīzes” laikā, cietu garīgas sāpes – man noslīka suns. Lai tiku tam pāri nodevos krāsu terapijai. Tā nu sāku gleznot prieka pēc. Taču pēc kāda laika sākās krīze, ģimenes uzņēmums, kas nebija saistīts ar nekustamo īpašumu, pārsprāga kā ziepju burbulis. Vīrs devās prom no Latvijas peļņā,  es paliku mājās ar diviem maziem puikām, teikšu atklāti, viegli nav.  Lai neslīktu depresijā, centos likt savu artavu ģimenes budžetā, protams, vīrs to dara krietni vairāk, bet  ir teiciens, kas labi šeit iederas “santīmu nekrāsi pie lata netiksi”

Tā nu ar savām gleznām plecos devos tās pārdot, protams, par smieklīgu naudu. Nekad necentos izrādīt, ka jūtos pagrimusi, sabiedrībā dodos  ar smaidu sejā, kaut vakaros, kad mani neviens neredz, gaudoju kā suns ….

Tā nu ar gleznošanu nodarbojos visu savu brīvo laiku, cik nu viņš ir brīvs. Ceļos plkst. 5.00, lai kādas divas stundas atpūstos un padomātu par jauniem peļņas variantiem. Kādas divas stundas pagleznoju, ja ir pasūtījums, par kuriem nevaru sūdzēties, tad arī mostas mani puikas un sākas dienas jezga. Vakarā 23.00 atkal esmu viena …

Liels peļņas laiks ir ziemassvētki – pinu adventes vainadziņus. Parasti to darīju naktīs, jo mazākajam puikam bija 1,5 gads un viņa vēlme visu bāzt mutē mani padarīja traku… Pa dienu braucām uz mežu meklēt sūnas, čiekurus un dažādus krikumus, naktīs pinu. Tā saspringti dzīvoju kādu mēnesi, nopelnīju gana iespaidīgu summu. Tas nebija viegli. No vainagu pīšanas mana rokas bija saplaisājušas. Sāpēja ļoti, bet es labi apzinājos, ka tas ir jādara. Šogad jau materiālus vācu no pavasara, lai ziemā būtu jābrauc vien pēc skujām un sūnām.

Spēku šajā grūtajā laikā dod mana ģimene, un ticība ka viss reiz izdodas. Nevēlos zaudēt to kas man jau ir, lielākā laime uz pasaules – ģimenes mīlestība.
Tagad sāku intensīvi strādāt pie jauna idejas, ja tā izdosies tad noteikti par to pastāstīšu arī jums.

Vislielākā māksla ir iziet sabiedrībā ar sāpošu sirdi, bet izlikties, ka viss ir kārtībā. Vislielākā liekulība ir sūdzēties par savām problēmām un tajā pašā laikā sēdēt mājās un neko nedarīt.

Mēs turpināsim sekot Ingas jaunajiem iztikas avotiem. Es domāju, ka ikviens var pasmelties kādu ideju sev. Darbs ir visapkārt – par vienu tu saņem vairāk, par otru mazāk, par trešo vispār neko, bet par ceturto dubultā. Un viss izdosies, ir tikai jātic pašam sev!

Nekad necentos izrādīt, ka jūtos pagrimusi is a post from: Viss Notiek

Psihologa darbā lielākais gandarījums par savu darbu ir piedzīvot krīzē nonākuša cilvēka spēju tik vaļā no problēmām un sākt jaunu dzīvi. Tieši tas ir noticis ar vienu no Aijas klientēm Irēnu, jaunu sievieti, kura 13 gadus savā ģimenē no civilvīra puses piedzīvoja reālu vardarbību un bija nonākusi tik dziļā depresijā, ka bija pat gatava šķirties no dzīves.

Pazemojuma sajūta un tas, ka to visu jāredz arī viņas bērnam tomēr lika sievietei lūgt palīdzību ārpus ģimenes.

„Izrādījās, ka sabiedrībā ārpus manām mājām ir tik daudz labu cilvēku, tas man deva spēku izvērtēt savu dzīvi un spert drošu soli jaunas dzīves virzienā, tas man izdevās un tagad es gribu dzīvot”, šodien atzīst Irēna, kas nodibinājusi  jaunu ģimeni, iemācījusies amatu, atradusi darbu un uz īsu laiku no patreizējās dzīvesvietas Anglijas ieradusies Latvijā, lai apciemotu māti.

„Nav jābaidās no pārmaiņām un, ja ir slikti jāiet meklēt labus cilvēkus”, saka Irēna, kuru uz video interviju, lai kaut nedaudz ar citiem dalītos savā pieredzē, uzaicināja mūsu video dienasgrāmatas varone  Aija Centnere.

Apņemšanās – turpināt palīdzēt tiem kam palīdzība vajadzīga.

„Jāiet prom no mājām, lai meklētu labus cilvēkus…” is a post from: Viss Notiek

Apņemšanās - apzināt un iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku ar invaliditāti, aicināt viņus līdzdarboties un būt aktīviem.

Svarīgi satikt cilvēkus ar līdzīgām problēmām is a post from: Viss Notiek

Apņemšanās - Līdz 1. Septembrim, ar radu un draugu palīdzību, jārealizē ideja par Ogres skeitparka konstrukciju uzlabošanu.

1. septembrī parku atklāsim! is a post from: Viss Notiek

Kopumā Aļona augustā iecerējusi noorganizēt vēl divus šāda veida pasākumus. Cilvēkiem interese ir , bērniem patīk – tātad viss notiek pēc plāna –  Ezerkrasta mikrorajona bērniem ko darīt netrūkst.

Apņemšanās – Aļona iecerējusi rīkot dažādus pasākumus bērniem un ģimenēm Ezerkrasta mikrorajonā, kā arī iegādāties batutu.

Aļona un „Jautrā ģimenīte” – Batuts, pasākuma nagla is a post from: Viss Notiek