Astrīda Putniņa atzīst, ka šo divu nedēļu laikā diemžēl nekādu iepriecinošu jaunumu nav. Viņa gatavojas meitiņas bērnu dārza izlaidumam. Mazajai Dinijai priekšā arī uzstāšanās ar savu deju kolektīvu vairākos koncertos – tas iepriecina gan meitēnu, gan viņas mammu, tomēr kopumā Astrīda neslēpj, ka noskaņojums ir visai drūms. Bijis pierasts, ka ir darbs, ka katrai dienai ir savs mērķis. Tāpat Astrīdas dēls, kuram tūdaļ būs 17 gadi, labprāt palīdzētu ģimenei un vasaras brīvlaikā ietu pastrādāt, tomēr maz ticams, ka šī brīža situācijā puisim varētu izdoties atrast kādu darbiņu. Tomēr par spīti visām grūtībām Astrīdas dzīves moto joprojām ir nepadoties, nenolaist rokas un cīnīties.

Apņemšanās – Pats svarīgākais ir atrast darbu, varbūt pat neoficiālu, jo vajadzību ir daudz, galvenā no tām – jāskolo bērni.

Lasiet vēl:

• Ir jāizmanto visas iespējas
• Situācija pārāk cerīga nerādās
• Dažādi veidi, kā iepriecināt bērnus
• „Esmu cīnītājs, es nepadošos”