Bija meita koši skaista,
Puišu vidū skatīt laista.
Bija puisis skaists un drošs,
Meitu prātu mulsinošs.
Tikās skati, kusa sirdis,
Sākās kvēla mīlas pirts…
Nelīdz tur vairs zāles dot,
Atliek tikai saradot!
Skaties, kad tie kopā abi,
Tad tik mīļi, tad tik labi.
Ne vairs prātā mācības, ne maize,
Bango prieks un pazūd raizes.
Dzīve pasaka vien šķiet,-
Gribas dziedāt, lēkt un skriet.
Gars ceļ miesu zemei pāri,
Krūtīs dūc kā “samovāri”
Izzūd telpa, izzūd laiks,
Visu apņem mīlas tvaiks!
Neaizmirstiet- jaunīb’s laiks
Zūd kā ceros mestais tvaiks.
Kad būs vecums, zudīs prieki,
Prātā būs tikai sīkie nieki.
Izčākstēs tad sirds un miesa,
Sāpēs gūža, sāpēs liesa…
Tāpēc vēlreiz sakām – Rūgts!
Lai tiek saldais medus sūkts!