Valmieriete Astrīda Putniņa šobrīd strādā tā saucamajā simt latu stipendiju projektā – veic apkopējas darbu Valmieras 5. vidusskolā. Drīz būs nostrādāti seši mēneši un Astrīdai nāksies meklēt citu darbu. Šobrīd viņas dzīvē galvenais mērķis ir rūpēties par saviem bērniem – septiņgadīgo meitu un septiņpadsmit gadīgo dēlu, kurus Astrīda sauc par saviem miljoniem un, kuru dēļ viņa nedrīkst nolaist rokas. Sieviete saviem bērniem ir vienīgā apgādniece. Viņiem piešķirts trūcīgās ģimenes statuss, tomēr garantētā minimālā ienākuma pabalstu Astrīda nevar saņemt, jo pie ienākumiem tiek pieskaitīta dēla arodskolas stipendija. Šobrīd Astrīda gaida pavasari, kad laukos varēs sēt un stādīt, lai sagādātu iztikšanu nākamajai ziemai.

Apņemšanās - Pagaidām svarīgākais ir atrast darbu, varbūt pat neoficiālu, jo vajadzību ir daudz, galvenā no tām – jāskolo bērni.

Šajā dienasgrāmatā sekosim Astrīdas darba meklējuma gaitām Valmierā, ikdienas grūtībām, gādājot vienai par diviem bērniem un, iespējam, ka laika gaitā viņa mums atklās savu „sapnīti”.

Lasiet vēl:

• Ir jāizmanto visas iespējas
• Bija pierasts, ka katrai dienai ir savs mērķis
• Situācija pārāk cerīga nerādās
• Dažādi veidi, kā iepriecināt bērnus