RO „Zilais Krusts” ir daudzus gadus pieredzējusi darboties ar krīzes situācijā nonākušajiem un no ieslodzījuma atbrīvotajiem, kas bieži ir atkarīgi no dažādām vielām, vai azartspēlēm. ZK ir aculiecinieks daudzu cilvēku dzīves stāstiem, kas savos „labākas” dzīves meklējumos ir nonākuši pie mums, jo visas durvis ir aizvērušās vai nu viņu pašu, vai notikumu sakritības dēļ. Mūsu pieredze rāda, ka šiem cilvēkiem ir ļoti nepieciešama darba terapija amata meistaru vadībā, tas ceļ viņu mobilitāti gan nodarbinātības jomā, gan sadzīves jautājumos un sagatavo integrācijai mūsdienu darba tirgū un sabiedrībā.: http://www.zilaiskrusts.lv/index.html

Dainis ir viens no „Zilā Krusta” pastāvīgajiem apmeklētājiem.

„Zilajā Krustā” parasti nonāk cilvēki, kas savā dzīvē ir pārdzīvojuši kādu krīzi, vai to pārdzīvo tagad. Šīs krīzes ir visdažādākās – pārmērīga alkohola lietošana, narkomānija, pastāvīgas dzīves vietas trūkums, atbrīvošanās no ieslodzījuma, izjukušas ģimenes utt.

Zilais Krusts priekš manis ir, pirmkārt, draudze un tikai tad patversme. Es zaudēju visu – savu amatu, 10 gadus biju mācītājs Evaņģēliskajā luteriskajā baznīcā, man ir bakalaura grāds teoloģijā, zaudēju ģimeni un dzīvesvietu. Bet arī tajos gados, kad vairs nekalpoju kā mācītājs, es centos noturēt saikni ar baznīcu. Mani draugi lielākoties bija kristieši. Kāpēc tā notika? - Manā sirdī ienāca lepnums, kas dzemdēja daudz citus grēkus. Es sludināju gaismu, bet pats dzīvoju tumsā.

Dievs tomēr mani nekad nav atstājis un savas mīlestības vārdā ir pieļāvis dažādus kritienus, slimības, dzeršanu utt., lai tikai mana dvēsele tiktu glābta. Šobrīd viņš mani ir atvedis Zilajā Krustā. Arī esot Zilajā Krustā man ir gadījies pakrist. Man pašam ir jācīnās ar grēku manī. Šī cīņa nav viegla.

Kādu laiku biju mehāniķis un šoferis Zilajā Krustā. Jau no paša sākuma dziedu vīru ansamblī „Ir dzīvot vērts”, tā slavējot Dievu dievkalpojumos, sapulcēs, dažādos pasākumos. Esam apbraukājuši gandrīz visu Latviju. Tāpat 1-2 reizes nedēļā braucam strādāt uz Lēdmani, kur notiek rehabilitācijas centra celtniecība, ir sākts būvēt liels dievnams. Mēs kaut ko iegūt varam tikai dodot, un tā ir realitāte un to var reāli redzēt Zilajā Krustā. Sajūta ir neaprakstāma.

Vēl kāda liecība tieši par mani: Dievs pieļāva manā dzīvē ļoti smagu un grūti ārstējamu slimību, alkohola lietošana noveda mani par mata tiesu līdz nāvei, es izdzīvoju. Brāļi un māsas lūdza par mani un brīnums notika. Analīzes man šobrīd ir kā veselam cilvēkam.

Kad nonācu Zilajā Krustā, es biju šokā. Cilvēki šeit ir visdažādākie, man bija grūti pieņemt šos cilvēkus, tos saprast, jo tādā vidē savā dzīvē vēl nebiju bijis. Lēnām pār mani nāca apskaidrība – Dievs radīja cilvēku pēc sava ģīmja un līdzības, tātad katrā cilvēkā ir daļiņa no Dieva, es nevaru teikt – es mīlu Dievu un nemīlu cilvēkus. Es mācos mīlēt šos cilvēkus, es lūdzu par viņiem. Es redzu kā dzērāji kļūst par nedzērājiem, zagļi un laupītāji par godīgiem cilvēkiem, nemākuļi par meistariem utt.

Atbalstu es esmu saņēmis pārpārēm. Pirmkārt jau atgūstot dzīvas, personīgas attiecības ar Dievu, jaunas atziņas un izjūtas. Zilajā Krustā ir brīnišķīgs personāls, pirmkārt jau tā vadītājs, mācītājs Kārlis, kuram pašam nav sveša alkoholiķa dzīve un kurš ir atbrīvots un glābts caur Jēzu Kristu un ir par svētību tūkstošiem cilvēku. Viņš māk piedot un aizmirst, nekad nav atteicis arī materiālu palīdzību konkrētam mērķim. Ir labas un kompetentas sociālās darbinieces, kas palīdz kārtot sociālos jautājumus. Ir ģimenes ārsts, kurš pieņem par velti.

Mana pieredze rāda, ka cilvēkam, kuram nav cerības, kas uz to vairs necer, nepalīdzēs nedz kāda naudas summa, pat ne materiāla labklājība. Cik daudz turīgu cilvēku dzīvo bez cerības, bailēs no rītdienas, bailēs no nāves, bailēs, ka kāds viņiem varētu kaut ko atņemt utt.

Ir vērts padomāt, kas es esmu, no kurienes nāku, uz kurieni ved mans ceļš. Ja mēs neatrodam atbildi uz šiem svarīgajiem jautājumiem, iestājas izmisums, depresija un dzīve sāk likties bezjēdzīga…

Kungs, Tu zini mani visu, un tomēr Tu mani mīli,

Es pateicos Tev, ka Tu mani esi pieņēmis, jo tikai tā es varu pieņemt pats sevi.

Tu mīli mani ar mūžīgu mīlestību. Pat ja es būtu vienīgais cilvēks uz šīs zemes, Tu tomēr sūtītu savu Dēlu, lai Viņš pie Krusta kristu par mani.

Atbrīvo mani Kungs no nespējas pieņemt pašam sevi.

Atbrīvo mani no neticības. Es atdodu sevi Tev, un ticu, ka tu pārveidosi mani sirdi, manu dzīvi.

Ieejot ticības dzīvē, es mācos mīlēt sevi un citus, kā Tu mīli. Ļauj man slavēt Tevi par šo mīlestību. Amen.”

Lasiet vēl:

• Nav līdzīgu rakstu