4

„Dzimtās valodas” triumfs „Mikrofonā 86”

Autors:
admin
Publicēts:
12.07.2010
Sadaļas:
Latvija
Personības
Politika
Birkas:
Dzimtā valoda
Jānis Grodums
Līvi
Mikrofons '86 
Komentāri:
4 | Komentēt >
Skatīts:
1,168 reizes

Leģendārā „Dzimtās valodas” uzvara „Mikrofona” 1986. gada dziesmu aptaujā ir nozīmīgs notikums Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Tagad, lasot par to, nākas secināt, ka vēsturiskais notikums jau ir apaudzis ar atšķirīgām interpretācijām. Pat notikumu dalībnieki faktus atceras atšķirīgi. 1986. gadā kā „Mikrofona” redaktors un noslēguma koncerta scenārija autors biju notikumu epicentrā. Savās atmiņās vispirms mēģināšu restaurēt notikumu faktoloģisko gaitu, bet turpmāk pievērsīšos arī savam personiskajam redzējumam. Būšu pateicīgs par atsauksmēm un labojumiem.

Ilmārs Latkovskis

1. NOTIKUMI un FAKTI

1986. gadā rokgrupas „Līvi” repertuārā parādījās jauna Ainara Virgas dziesma „Dzimtā valoda”. Dziesma tika ieskaņota arī Latvijas radio studijā un iekļauta „Mikrofona” aptaujā par gada populārāko dziesmu.

„Mikrofona” aptauja, kā tolaik vienīgā dziesmu aptauja, baudīja tautas lielu ievērību un vienotu atzinību. Aptaujai bija ne tikai muzikāli izklaidējošs, bet dažos gados tas vairāk pat bija sabiedriski politiski nozīmīgs pasākums. „Mikrofona” aptaujas gaitu rūpīgi uzraudzīja gan kompartijas ideologi, gan Valsts drošības komiteja.

Visiem vēl labā atmiņā bija 1982. gada notikumi, kad no varas iestāžu puses netika pieļauts, lai pirmo vietu iegūtu Ulda Stabulnieka dziesma ar Māras Zālītes vārdiem „Tik un tā”, kurā skanēja vārdi „Nāk rudens apgleznot Latviju/ Bet tu nepūlies un necenties tā / Mums viņa ir visskaistākā / Tik un tā”. Tas ir atsevišķs, un strīdīgs stāsts, vai „Tik un tā” patiešām pēc balsu skaita bija pirmā. Taču tā laika „Mikrofona” redakcijas darbinieki apstiprina, ka varas iestādes patiešām uztraucās un rīkojās, lai „Tik un tā” pirmajā vietā nenokļūtu. Ideoloģiskais arguments bija – nepieļaut uzvaru dziesmai, kuru var interpretēt kā latviešu nacionālisma propagandu.

1986. gada situācija ar „Dzimto valodu” bija nedaudz savādāka. Padomju Savienībā Brežņeva stagnācijas laiku bija nomainījusi Gorbačova perestroika, kas sludināja demokrātiskas pārmaiņas un atklātību. Lai gan tauta dziesmu par dzimto valodu uztvēra kā dziesmu par latviešu valodu, tomēr tās vārdi bija Leona Brieža tulkojums no moldāvu dzejnieka Grigores Vieru (1935 – 2009) dzejoļa. Dziesmas aizstāvjiem tas bija demagoģisks arguments, ka patiesība „Dzimtā valoda” ir internacionālisma propaganda.

Aptaujas gaitā diezgan ātri kļuva skaidrs, ka „Dzimtā valoda” pārliecinoši virzās uz pirmo vietu. Lai kaut kā traucētu dziesmas gaitu uz uzvaru aptaujā, kompartijas ideologi izdarīja spiedienu uz radio vadību, vēršot uzmanību uz dziesmas solista Jāņa Groduma izpildījumu. Tika aizrādīts, ka Groduma aizsmakusī un ķērcošā balss esot neprofesionālisma un nepiedienības izpausme. Tādai nostājai par labu nāca arī vairākas nacionāli noskaņotu klausītāju vēstules, kurās tika norādīts, ka tāda balss paužot necieņu pret dziesmas skaistajiem vārdiem.

Latvijas radio studijā tika miksēta dziesmas jauna versija, kurā Groduma „ķērcošā” balss tika notušēta. „Mikrofona” radio raidījumos skanēja abas versijas. Pret jauno versiju iebilda paši „Līvi”. Līdz ar to tika apdraudēta arī dziesmas tālāka līdzdalība aptaujā un noslēguma koncertā. Taču „Mikrofona” redakcija vienojās ar „Līviem”, ka noslēguma koncertā tiks atskaņota oriģinālā fonogramma, lai gan tas nebija saskaņots ar radio vadību, kas perestroikas vēsmu gaisotnē arī nebija tik kategoriski uzstājīga kā agrāk.

1986. gada „Mikrofona” aptaujas jauns sasniegums bija arī komponista Imanta Kalniņa piedalīšanās. Līdz tam tautā populārais komponists, izcietis daudzus aizliegumus no varas iestāžu puses, aptaujās demonstratīvi nepiedalījās. Beidzot ar Imantu Kalniņu bija panākta vienošanās par līdzdalību. Viņa dziesma pat bija otrajā vietā. Plašākai publikai vietu sadalījums nebija zināms līdz pat koncerta noslēgumam. To it kā nevajadzēja zināt arī pašiem mūziķiem, taču vienmēr visi visu zināja tik un tā.

Noslēguma koncerta priekšvakarā situāciju saasināja pēkšņā ziņa, ka prestižo „Mikrofona” koncertu apmeklēs arī augsti kompartijas viesi no Maskavas. Vizītei bija inspekcijas mērķi, lai novērotu starpnacionālo attiecību situāciju Latvijā. Notikumu politiskais fons bija asiņainās starpnacionālās sadursmes Kalnu Karabahā.

Latvijas PSR Valsts TV radio raidījumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Ķezbers tagad personiski uzņēmās rūpīgu kontroli par pasākuma norisi. Viņš deva rīkojumu pastiprināt koncerta norises internacionālos aspektus. Noslēguma koncertā vadītājiem programma jāpiesaka arī krieviski. Lai „Dzimtā valoda” nepārprotami atstātu internacionālas dziesmas iespaidu, priekšnesums jāpapildina ar tautumeitām 15 PSRS republiku nacionālajos tērpos. Bet pēc ģenerālmēģinājuma, kas notika publikas klātbūtnē jau noslēguma koncerta dienā, tika dots rīkojums nepieļaut koncerta viesu – igauņu kvarteta „Barbershop”, kuri dziedāja angliski, uzstāšanos. Tāpat Groduma „ķērcošā” balss jāaizstāj ar „maigāko” fonogrammu.

Starplaikā starp ģenerālmēģinājumu un koncertu „Mikrofona” redakcijas pārstāvis centās pārliecināt Ķezberu ļaut uzstāties igauņu viesiem. Taču Ķezbers bija kategorisks un nekādās sarunās neielaidās. Latviešu mūziķu sašutums par to nekādā vienotas nostājas protestā neizvērtās, lai gan mēģinājums to panākt bija.

Tam sekoja protesta izaicinājums, kad „Barbershop” pēc Ilmāra Latkovska pieteikuma savas divas dziesmas izpildīja uz Sporta pils foajē, kur pirms noslēguma koncerta pulcējās daudz skatītāju.

Lai gan vadība centās panākt, lai dziesmas oriģinālā fonogramma tiktu aizstāta ar mīkstinātu versiju, tomēr tas nenotika. Koncerta noslēgumā „Dzimtā valoda” skanēja ar oriģinālo fonogrammu.

Mūzikas kritiķi šo noslēguma koncertu atzīst par labāko visu līdz šim notikušo „Mikrofona” aptauju vēsturē.

__________________________________________________________________________________________________________

Būšu pateicīgs par papildinājumiem un labojumiem

Visu šo notikumu detalizēts apraksts manā personiskajā redzējumā tiks publicēts ceturtdien, 15. jūlijā.

Turpinājumu skat.

1. NOTIKUMI UN FAKTI

2. NOTIKUMI UN INTERPRETĀCIJAS

2.1. Dziesmas maģiskais spēks

2.2. Jaunu vērtību triumfa gaidās

2.3. Draudu mākoņi pāri noslēguma koncertam

2.4. Dumpīgais izleciens kopā ar „Barbershop”

2.5. Uzvara un nākotnes cerības

Lasiet vēl:

Saņemto komentāru skaits: 4 »

  • Paldies Egīša kungs! Jums taisnība. “Tik un tā” aptaujā piedalījās 1981. gadā, kad oficiāli uzvarēja “Dāvāja Māriņa”. 1982. gads bija politiski mierīgs ar “Cielaviņas” uzvaru. Vienīgi noslēguma koncerts bija sakritis ar Brežņeva dzimsānas dienu. Kā stāsta toreizējie “mikrofonieši”, bijuši daži kreņķi, ka tik kas nenotiek ar kaskadieru priekšnesumu. Bet tie tādi sīkumi.

    Autors 09.08.2010 15:27
  • Dziesma ” Tik un taa” aptaujaa piedaliijaas nevis 1982.gadaa kaa mineejis autors, bet gan gadu ieprieksh – 1981.gadaa.

    K.Egliitis 08.08.2010 22:31
  • Jānis Grodums intervijā teica, ka “Dzimto valodu” pa jaunam bijuši iedziedājuši Fomins un Veits. Tādu “Dzimto valodu” nekad netiku dzirdējusi.

    Anita Caune 13.07.2010 14:57
  • Ar “Dzimtās valodas” vārdu autoru ir juceklis. Visur tutros rakstīts, ka Imants Ziedonis. Faktiski ar Vieru tolaik tulkotāji un starpnieki bija Leons un Marija Brieži. Dziesmas versijā arī paši Līvi vārdus izloka pa savam.

    A.Ratnieks 13.07.2010 10:32

Komentēt:

* netiks publicēts

Šī raksta atsauce.

Parakstīties uz šī raksta komentāriem caur RSS.