2. NOTIKUMI UN INTERPRETĀCIJAS

2.2. Jaunu vērtību triumfa gaidās

Aptaujas noslēguma vietu sadalījums parasti tika turēts kā noslēpums, kas atklājams tikai noslēguma koncerta gaitā. Bet, kas gribēja, tas tāpat pamanījās visu uzzināt jau pirms tam.Biju priecīgs, ka šis būs izcils koncerts. „Dzimtā valoda” uzvarējusi. Otrajā vietā Imants Kalniņš. Par to arī bija liels prieks. Imants Kalniņš visu laiku bija dumpinieks. Sākumā aizliegts, bet pēc tam viņu ilgi nevarēja piedabūt, lai piedalās „Mikrofona” aptaujā. Bez tam Imants Kalniņš bija augstākās raudzes kvalitātes zīmogs. Viņu cienīja gan rokmūziķu, gan klasiskās mūzikas aprindās.

Bija vēl viens avangardisks sasniegums. Mani priecēja arī tā gada noslēguma koncerta goda viesi – kvartets „Barbershop” no Igaunijas. Barbershop bija īpašs dziedāšanās stils, kas nāca no Amerikas. Radio „Amerikas Balss” biju dzirdējis, ka Tallinā izveidots Padomju Savienībā pirmais barbershop stila kvartets. Viņi koncertēja arī ārzemēs.

To, ka Tallinas „Barbershop” būtu sasniedzams arī mums, sapratu dažus mēnešus pirms „Mikrofona” noslēguma koncerta Tijas Auziņas organizētajā mūziķu un mākslinieku pasākumā „Bildes”, kas toreiz bija ne tikai mūzikas, bet arī vispārīgo garīgo strāvojumu avangarda pasākums. Vēlāk ar gadiem „Bildes” pārvērtās vairāk par tādu kā veco zaldātu nostalģisku salidojumu. 1986. gadā „Bildes” bija tikai sākušās. Igauņu a capella kvartets „Barbershop” bija avangarda pasākuma avangards. Tija Auziņa „Barbershop” bija sadabūjusi pateicoties kvartetā dziedošajam latvietim, arī bijušajam līvam Laimim Rācenājam – ne tikai talantīgam, bet jau daudz sasniegušam latviešu mūziķim, kurš tolaik mācījās Tallinā, kur aktīvi iesaistījās dažādās modernās mūzikas grupās. Jau ar pirmajiem mirkļiem, tiklīdz ieraudzīju un izdzirdēju „Barbershop”, sapratu, ka tas ir pat kaut kas vairāk nekā biju sagaidījis. Sapratu, ka noteikti gribu šo „mantu” dabūt arī „Mikrofona” noslēguma koncertam. Zināju, ja lūgšu Tijai, tad viņa dabūs gatavu visu. Tija nokārtoja, ka „Barbershop” atkal brauks uz Rīgu.

FOTO PARAKSTS: „Mikrofona-85” noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums. Uz pakāpiena – breikotājs strīpainajā svīterī.

„Mikrofona” lielā skatuve bija sagatavota radikālām vērtību pārmaiņām. Es jutos, ka piedalos lielās vēsturiskās pārmaiņās. Ne tikai kā to izdzīvotājs, bet arī kā notikumu virzītājs. Šai sajūtai, lai to aprakstītu, vajadzētu izdomāt kādu nosaukumu. Tu piedalies sabiedriski radošā procesā. Jūti, ka tu realizē sevi kaut kā jauna veidošanā. Vispirms pamani. Izdomā. Tad uztraukums, vai izdosies. Un tad cilvēki ierauga, izdzird, pārdzīvo kaut ko jaunu. Tas viss atstāj kaut kādu nospiedumu, pēcskaņu, pēcgaršu… un tu tajā esi piedalījies…

Šī bija trešā „Mikrofona” aptauja, ar kurā piedalījos kā redakcijas darbinieks. Šoreiz es jau biju galvenais scenārija rakstītājs. Taču dažus „savus numurus” biju centies ievilkt arī divās iepriekšējās aptaujās. Abas reizes mani izvēlētie koncerta viesnumuri pēc ģenerālmēģinājumiem no skatuves tika noņemti. 1984. gadā tas bija jaunais diskžokejs Ainars Mielavs, kurš bija sagatavojis savu muzikālo disko apsveikumu aptaujā uzvarējušās dziesmas solistei Mirdzai Zīverei. Pēc ģenerālmēģinājuma Mielavs no programmas tika svītrots. Pārāk rietumniecisks.

1985. gadā caur saviem paziņām rokmūzikantiem sadabīju divus krievu puišus, kuri dejoja breiku. Breiks neformālos jaunatnes pasākumos tad bija spica lieta. Taču breikam bija lemts dzīvoties pagrīdē, uz oficiālās skatuves tas netika. „Mikrofona” noslēguma koncertā tas būtu kaut kaas pirmreizējs. Breikotāji strīpainos svīteros, padilušos ādas cimdos un botās bija pamatīgs kontrasts visam apkārt oficiāli notiekošajam. Izskatījās, ka puikas no ielas iemaldījušies spožajā sabiedrībā. Tā arī bija. Ģenerālmēģinājumā puišiem vēl ļāva pavārtīties pa skatuvi, bet ar to viņu līdzdalība pasākumā arī beidzās.

Neveiksmes divus gadus pēc kārtas manī nebija radījušas fatālu bezcerību. Sākot ar 1985. gadu tomēr bija vērojams, ka ļoti neilgā laikā var notikt diezgan radikālās pārvērtības – vismaz jomās, ko atļaujas rakstīt, runāt, rādīt uz skatuves.

Mēs ar nepacietību gaidījām „Mikrofona” 1986. gada noslēguma koncerta diena. Bija sajūta, ka tuvojas jaunu vērtību triumfa laiks.

__________________________________________________________________________________________________________

Būšu pateicīgs par papildinājumiem un labojumiem

Cieņā – Ilmārs Latkovskis

Turpnājums – ceturtdien,  22. jūlijā.

Iepriekšējās publikācijas skat.

1. NOTIKUMI UN FAKTI

2. NOTIKUMI UN INTERPRETĀCIJAS

2.1. Dziesmas maģiskais spēks

2.2. Jaunu vērtību triumfa gaidās

Lasiet vēl:

• “Dzimtās valodas” triumfs “Mikrofonā 86″ 2.5. daļa
• „Dzimtās valodas” triumfs „Mikrofons – 86” 2. daļa
• “Dzimtās valodas” triumfs “Mikrofonā 86″ 2.4. daļa
• „Dzimtās valodas” triumfs „Mikrofonā 86” 2.3. daļa
• „Dzimtās valodas” triumfs „Mikrofonā 86”